CL izdala vairākus netaisnas iedzīvošanās veidus jeb pamatus:
1)neesoša parāda izpildījuma atprasījums – kad kāda persona, kļūdaini uzskatīdama, ka viņai ir parāds, samaksā parādu. Ja ir noslēgts pirkuma līgums un pārdevējs nodevis lietu pircējam, bet vēlāk līgums ir atzīts par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, tad pārdevējs var šo lietu atprasīt.
Neesoša parāda atprasīšanai ir trīs priekšnoteikumi:
1.viena persona veic kādu mantiski novērtējamu darbību par labu citai. Likumā darbība nosaukta par izpildījumu, taču tas nav pareizi, būtu jālieto „nepamatots izpildījums”;
2.šai darbībai nav tiesiska pamata uz prasījuma pieteikšanas brīdi, tātad iespējams, ka līgums atzīts par spēkā neesošu no apstrīdēšanas brīža vai no noslēgšanas brīža kā absolūti spēkā neesošs;
3.darbības veicējs ir maldīgi pieņēmis, ka viņam jāizpilda saistība.
2)nākotnē paredzētā notikuma izredzē izpildītā (dotā) atprasījums – ja kāds kaut ko devis, uz tieši izteikta vai no apstākļiem neapšaubāmi izrietoša pamata pieņemdams, ka nākamībā jāiestājas zināmam notikumam, tas var prasīt no saņēmēja, ja notikums neiestājas, lai viņam doto dod atpakaļ. Par kādu nākotnē izpildāmu pasūtījumu jau samaksā, bet beigās tas netiek izpildīts. Bet svarīgi, lai pats pasūtītājs nebūtu izraisījis šo situāciju (pats apzināti traucējis izpildīt), kā arī tiesību atprasīt devējs zaudē tad, ja paredzētais notikums jau no paša sākuma ir bijis neiespējams vai neiestājies nejaušības dēļ.
3)atprasījums netikumīga vai pretlikumīga pamata dēļ - ko kāds saņēmis netikumīgam vai pretlikumīgam mērķim, to devējs, ja vien arī došana pati par sevi nav bijusi netikumīga vai pretlikumīga, var atprasīt no saņēmēja vai viņa mantiniekiem, vienalga, vai paredzētais mērķis sasniegts vai ne.
*1.ir dota kāda lieta, kas izrādījusies dota saistībā ar kaut ko nelikumīgu/netikumīgu;
2.ja īpašumtiesības pēc samaksa un līguma noslēgšanas apstrīdētas.
*Prasījums nepastāv, ja izpildītais darījums atbilst morāles un likumības kritērijiem, bet izpildījuma saņēmējs tikai izlieto saņemto netikumīgam vai pretlikumīgam mērķim.
Prasītājam jāpierāda, ka pati izpildījuma pieņemšana ir bijusi pretrunā ar tikumiem vai likumu.
4)atprasījums jebkāda pamata trūkuma dēļ – ja pie kādas personas atrodas kāda lieta, un šai personai nav tiesiska pamata šo lietu turēt (nav pat jāceļ īpašuma tiesību prasība vai valdījuma prasība).
*Ja kādam ir bez jebkāda pamata kāds priekšmets no otra mantas, tad to var no viņa atprasīt. Attiecībā uz šādu atprasījumu nav nekādas nozīmes, vai tāda priekšmeta iegūšanai nav bijis pamata no paša sākuma, jeb vai pamats, kas agrāk ir bijis, vēlāk atkritis.
5)vispārējs atprasījums iedzīvošanās dēļ - nevienam nav tiesības netaisni iedzīvoties otram par ļaunu un uz tā rēķinu.
Kas no tam cietis zaudējumu, tas var prasīt, lai atdod viņam to, ar ko un par cik otrs iedzīvojies.
*Torgāns uzskata, ka pēdējais iedzīvošanās veids ir vispārējais pret iepriekšējiem – likumdevējs devis šādu pantu, jo uzskatījis iepriekšējos par neizsmeļošiem. Vispārējā atprasījuma tiesība būtu jāatzīst par pietiekamu, lai celtu prasību un to apmierinātu. Citus pantus var uzskatīt par drošu apliecinājumu, ka tajos parakstītie gadījumi tik tiešam kvalificējami kā netaisna iedzīvošanās.
Visus šos veidus apvieno viens pamats – netaisna (tas ir, bez tiesiska pamata) iedzīvošanās uz citu rēķina – kāda labuma nepamatota iegūšana. Atprasījumi netaisnas iedzīvošanās dēļ novērš iespēju negodīgiem civiltiesisko attiecību subjektiem iedzīvoties uz citu rēķina. Netaisnas iedzīvošanās fakts prasītājam ir jāpierāda. Prasījumu var vērst arī pret personu, kura nav lietu tieši no prasītāja saņēmusi.
Šie veidi rada prasījumu konkurenci ne tiki savā starpā, bet arī kopsakarā ar līgumu, lietu un deliktu tiesību normām. Piemēram, vienlaikus no netaisnas iedzīvošanās pastāv prasība un īpašuma prasība, tad, izmantojot normas par iedzīvošanos, personai nebūtu jāpierāda savas īpašumtiesības – grūti nošķirt, kurai prasībai būtu lielāks spēks.
Šāda saistība nav absolūta:
*cietušā maldībai ir jābūt atvainojamai;
*netaisnas iedzīvošanās prasības apmērs nav atkarīgs no zaudējumiem, kurus cietis prasītājs, bet gan no tā, cik lielā mērā atbildētājs ir iedzīvojies (cik lielā mērā pieaugusi viņa mantiskā labklājība);
*nav atprasījuma tiesības, ja pats prasītājs ir vainīgs vai ja lietas saņemšanas pamats izzūd, vai tas neiestājas nejauša gadījuma dēļ;
*atbildētājs, ja tas ir labticīgs ieguvējs, neatbild par lietas bojā eju vai bojājumu, izdāvināšanu, nodzīvošanu vai nejaušu nozaudēšanu laikā, kad lieta atrodas tā valdījumā.
…
