Ekoloģiskās un vides tiesības

1.Ekoloģisko tiesību jēdziens un avoti
Ekoloģija – zinātne par organismu un vides attiecībām. Tās galvenais uzdevums ir izstrādāt teorētisko bāzi pasākumu sistēmai, kas līdzsvarotu pieaugošās cilvēka prasības un planētas potenciālās iespējas tās apmierināt.
Ekoloģiskās tiesības ir būtiski saistītas ar cilvēka izpratni par apkārtējo dabas vidi un tās lomu viņa dzīvē. Attīstoties cilvēces zināšanām par dabu un tās likumiem, jau 19.gs 60-tajos gados radās ekoloģija kā dabaszinātņu nozare par organismu un vides attiecībām. Ekoloģiju kā terminu ieviesa vācu biologs Ernsts Hekels 1866.gadā. ekoloģijas pirmsākumi meklējami jau sengrieķu un romiešu filozofu darbos (Hipokrata, Aristoteļa u.c.). Pētot augu un dzīvnieku dzīves apstākļus un izplatību uz mūsu planētas, svarīgus secinājumus par dabas vides ietekmi uz dzīvniekiem un augiem 18. un 19.gs izdarīja K.Linnejs (Zviedrija), A.Humbolts (Vācija), Č.Darvins (Lielbritānija) un līdz ar to deva svarīgu ieguldījumu ekoloģijas kā dabaszinātņu nozares izveidošanā. 20.gs sākumā ievērojamus pētījumus veica krievu zinātnieks N.Vernadskis. viņš īpaši akcentēja dabas bagātību saprātīgas izmantošanas nepieciešamību, lai saglabātu kvalitatīvu dabas visi apstākļos, kad pieaug dabas resursu saimnieciskā izmantošana.…