Romāns "Mērnieku laiki". Tēlu raksturojums

Pietuka Krustiņš ir pagasta skolotājs. Īstajā vārdā gan Krustiņu Petaks, taču vietējie iesaukuši par Pietuka Krustiņu, jo tā ir vienkāršāk. Ļoti gudra, inteliģenta un izglītota persona. Svarīgos pasākumos saka garas un gudras runas, tāpēc pārējos tās nepārāk interesē. Jauns cilvēks, nav ass, nekonfliktē ar citiem, tāpēc lielākoties ar visiem ir labas attiecības. Patīk filozofēt par zinātniskām lietām un tāpēc mēģina čangaliešus izglītot par tādām lietām kā, piemēram, Zemes griešanās vai mīlestības sāpes. Tomēr savās runās viņš izceļ sevi, savus nopelnus.
Srekhubers ir meldera zellis pusmūža gados, ārzemnieks. Principā ļaudis ar viņu izvairās kontaktēties, jo bijas no viņa. Šrekhubers ir ļoti taisnīgs, tiesā aizstāv beztiesīgos - parasti zemniekus. Ļaudis baidās gan no viņa fiziskā spēcīguma, par kuru tiek dzirdēti daudzi mīti, gan no garīgā spēka, strupās un taisnās dabas, ar kādu viņš cīnās pret neģēlībām. Saka visu, kas uz mēles, tāpēc daudz konfliktē ar citiem, īpaši mērnieku. Citiem pat reibs galva, redzot to, cik traki Šrekhubers apgājas ar mērnieku. Ir ļoti labās attiecībās ar Kasparu, kurš arī cīnās pret netaisnībām un necieš neģēļus. Vēlāk, pēc Kaspara nāves, sūta slepus naudu Anniņai, Lienas un Kaspara meitai.
…