Mikelandželo bija daudzpusīga personība: tēlnieks, gleznotājs, arhitekts un dzejnieks.
Viņš vispilnīgāk atspoguļo dižrenesanses humānisma ideālus - monumentalitāti, vispārinātu formu, cilvēka skaistuma un neierobežoto spēju apliecinājumu.
Mikelandželo bija ģeniāla mākslinieka redze, un jau marmora bluķī viņš prata saskatīt tēlu, kas tajā ietverts.
Viņš strādāja bez darba modeļa, pēc izjūtas atskaldīdams nost lieko.
Mākslu viņš uztvēra kā dvēseles satraukumu, bet iedvesmas avots bija kultūra, cilvēces garīguma vēsture
Mikelandželo pasaules uzskats un pārliecība, ir vēlme, lai cilvēks izjūt sevi kā pašu augstāko būtni, kam citi nespēj līdzināties. Mākslinieka attiecības starp cilvēku un dievu ir mokoša traģēdija.
"Pietà"
(1498-1500 )
Darbā "Pietà" Mikelandželo ļoti spēcīgi izcēlis tēlu psiholoģisko traktējumu.
Dzīvā un mirušā cilvēka ķermeņi apvienoti tik harmoniski, ka izveidota dižrenesansei raksturīgā miera un iekšēja līdzsvara pilnā vienādsānu trīsstūra kompozīcija.
"Pietà" bij tik neticami meistarīgi veidota, ka Mikelandželo laikabiedri negribēja atzīt jauno tēlnieku par tās autoru.…
