Senlatviešu svētās zīmes

Dieva zīme
Dieva zīme ir trīsstūris vai kāsis ar smaili (virsotni)
uz augšu un no tā atvasinātās formas. Simbolizē
debesis kā pasaules jumtu. Senlatviešiem Dievs un
debesis bijavienots jēdziens, tādēļ arī zīme
viena.Visbiežāk atrodams uz sadzīvē lietojamām
lietām. Arī jumts veidots kā Dieva zīme, lai cilvēki
dzīvotu Dieva aizsardzībā. Šai zīmei ir ļoti liela
simboliskā jēga, tā piesaista dievišķos un radošos
spēkus. Mūsu senči pret Dievu vienmēr ir
izturējušies ar lielu godbijību. Zīme tikusi izmantota
tekstildarbos: adījumos un izšuvumos.
Simbolizē debesis, gaišumu, mirdzumu.
Laimas zīme
Laimas zīme simbolizē mūžību un ritumu, likteņa
klātbūtni. Laimas galvenā izpausme sadarbībā ar Dievu
ir cilvēku mūža darināšana, likšana, vēlēšana, lemšana.
Laimas likto mūžu latvieši pieņēmuši kā negrozāmu
lēmumu. Laimas ziņā ir viss, kas saistīts ar mūžu,
likteni, viņa ir arī bāreņu aizbildne, dod ļaudīm padomu
un rāda pareizo ceļu uz veiksmi un labklājību. Kā mūžam
zaļās dabas un dzīvības simbols gan tautas tradīcijās,
kāzu un bēru rituālos, gan ornamentā līdz pat 20.gs
noturīga bijusi skuja un egle. Žagars, skuja un slota ar
savām simboliskajām īpašībām pārnes laimi un labu
izdošanos arī uz priekšmetiem, kur tie attēloti, tādēļ
plaši izmantoti apģērba greznošanai. …