Bibliogrāfiskā klasifikācija
Bibliogrāfiskā klasifikācija - hierarhiska, kombinēta klasifikācija, kurā īstenots alternatīvas princips, kas, atkarībā no bibliotēkas profila, ļauj atšķirīgi klasificēt vienus un tos pašus iespieddarbus u.c. dokumentus. Katrs klasificētais objekts atspoguļots četros aspektos - filozofiskā, zinātniskā, vēsturiskā un lietišķā.
Populārākas klasifikāciju sistēmas:
Djuī Decimālā klasifikācija (DDK)
Universālā Decimālā klasifikācija (UDK)
Kongresa bibliotēkas klasifikācija
Bibliotēkas kartotēka. Kataloga kartiņa
Bibliotēkas kartotēka - bibliogrāfiskā uzziņu aparāta sastāvdaļa, kas uzskatāma arī par patstāvīgu informācijas meklēšanas sistēmu - noteiktā secībā grupētu iespieddarbu, citu dokumentu, to kopu vai atsevišķu daļu bibliogrāfisko aprakstu kopums, kas papildina bibliotēkas katalogus, pilnveido informācijas meklējumus, dziļāk atklāj fondu saturu utt.
Kataloga kartiņa sniedz iespieddarba vai cita dokumenta bibliogrāfisko aprakstu, klasifikācijas indeksus, bibliotekārās atzīmes u.c. katalogu vai kartotēkas uzdevumiem un tematikai atbilstošas ziņas.
Grāmatas bibliotēku plauktos parasti ir sakārtotas pēc izdevumu šifriem, kurus var atrast katalogā. Katram dokumentam tiek piešķirts izdevuma šifrs, kas nosaka, kurā bibliotēkas vietā tas ir atrodams. Tāpat dokumentus grāmatu plauktos var atrast arī pēc klasifikācijas sistēmas indeksa
Starptautiskais bibliogrāfiskā apraksta standarts (ISBD)
Starptautiskais bibliogrāfiskā apraksta standarts (ISBD) – noteikumu kopums, ko sastādīja Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija (IFLA) plaša spektra bibliogrāfisko materiālu aprakstam.
Bibliogrāfisko aprakstu var veidot jebkurai patstāvīgai aprakstvienībai (grāmata, žurnāls, video kasete, kartogrāfisks izdevums u.c.) un analītiskai aprakstvienībai jeb sastāvdaļai (raksts no žurnāla, nodaļa no grāmatas, karte, notis, attēls u.c.).
Atbilstoši raksturojamajai aprakstvienībai ir divi bibliogrāfiskā apraksta veidi:
1)patstāvīgas aprakstvienības bibliogrāfiskais apraksts
2)analītiskās aprakstvienības bibliogrāfiskais apraksts
Bibliogrāfiskā apraksta standartu mērķis: nodrošināt ierakstu starptautisku apmaināmību, pārvarēt valodu barjeru ierakstu uztverē un sekmēt bibliogrāfisko ierakstu konvertēšanu datorlasāmā formā.
Bibliogrāfiskā apraksta elementi (pēc ISBD)
1)Nosaukuma un atbildības ziņu zona;
2)Izdevuma zona;
3)Materiāla vai resursa veida specifisko ziņu zona (piem., kartes mērogs);
4)Izdošanas, producēšanas, izplatīšanas u. tml. zona;
5)Fiziskā raksturojuma zona (piem., lappušu skaits);
6)Sērijas zona;
7)Piezīmes zona;
8)Resursa identifikatora (ISBN, ISSN) un pieejamības nosacījumu zona.
Katra zona, izņemot septīto, sastāv no vairākiem elementiem.
…
