Pasaules ekonomikas reģionalizācija

NAFTA ir saīsinājums no Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības nolīguma. NAFTA aptver Kanādu, ASV un Meksiku padarot to par pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu IKP izteiksmē. NAFTA tika uzsākta pirms 15 gadiem, lai samazinātu tirdzniecības izmaksas, palielinātu investīcijas uzņēmējdarbībā, kā palīdzētu Ziemeļamerikai būt konkurētspējīgākai pasaules tirgū. No 2008. Gada visi tarifi starp trim valstīm tika likvidēti. 1993-2009.gada tirdzniecības trīskāršojās no $ 297 miljardiem līdz $ 1,6 triljoniem. NAFTA parakstīja prezidents Džordža H.W. Bušs, Meksikas prezidents Salinas, un Kanādas premjerministrs Braiens 1992.gadā. To ir ratificējušas trīs valstis 1993.gadā. Par NAFTA izveidi stimuls faktiski sākās ar prezidentu Ronaldu Reganu, kurš ieminējās par Ziemeļamerikas kopējo tirgu. 1984.gadā kongress pieņēma Tirdzniecības un Tarifu aktu. Tas bija svarīgs, jo tas deva priekšsēdētājam pilnvaras apspriest brīvās tirdzniecības nolīgumus, vienlaikus atļaujot vienīgi Kongresam iespēju apstiprināt vai neapstiprināt sarunu punktus. Kanādas premjerministrs Mulroney vienojās ar Reiganu uzsākt sarunas par Kanādas un ASV brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas tika parakstīts 1988.gadā. Tikmēr Meksikas prezidentam Salinas un prezidents Bušs sāka sarunas par liberalizētu tirdzniecību starp abām valstīm. Pirms NAFTA, Meksikas tarifi ASV importa produktiem bija par 250% augstāki nekā ASV tarifi Meksikas importam. 1991.gadā Kanāda lūdza trīspusējo vienošanos, kas pēc tam izraisīja NAFTA .…