Vardarbības socioloģija

Vardarbības definīciju raksturojums.
Vardarbība ir indivīdu un grupu īpašs attiecību veids. Divi aspekti: vara un ķermenis. Vara ir saistīta ar lēmumu pieņemšanu, resursiem, bet ķermenis ar ķermeņa ievainojamību. Agresivitāte ir ģenētiski iegūts uzvedības modelis. Vardarbība ir personas tiesību uz dzīvību, drošību, brīvību, cilvēkcieņu, fizisko un garīgo integritāti pārkāpums, tādējādi kavējot cilvēka personības pilnvērtīgu attīstību. Ir vairākas vardarbības definīcijas:
1.Popitz, vardarbība ir varas akcija ar nodomu savainot ķermeni, vai nu darot to tieši vai draudot to darīt.
2.Eliass, vardarbība ir neapvaldīts afekta impulss, dabiskas aiztures trūkums pret savu vai cita ķermeni. Vardarbība ir deskriptīvs notikums, kas norisinās noteiktā interakcijas konsultācijā un figurācijā. Konsultācija parasti ir asimetriska.
3.Dirkheims, vardarbība ir normāla varas akcija.
4.Ilze Veitnere, vardarbība ir specifiska dzīves laikā apgūta un paša izvēlēta situācija.
5.Brigita Vedelmane, vardarbība ir sociālās subjektivitātes pamatojumu iznīcināšana.
6.Fromms, vardarbībai ir nekrofila rakstura izpausme. Nekrofila rakstura izpausme- dzīvo padarīt par nedzīvo. Nekrofila rakstura cilvēkiem ir vardarbības un spēka pielietojums. Viņi neredz to, cik perspektīva ir vardarbība laika periodā.
7.Penelope Harveite, vardarbība ir aktīvs, transformējams spēks, kas rada dažādas jaunas sociālas parādības un nebūt nav cēlonis dzīves sabrukuma cēlonis.
8.Fransuā Dubet, definēt vardarbību ir apšaubāma nodarbe.…