Secinājumi
Eiropas integrācijas tēma ir ārkārtīgi plaša un sazarota un tās vēsturi viennozīmīgi nav iespējams iemācīties un pilnībā izanalizēt viena mēneša laikā. Tomēr mēnesis ir pilnīgi pietiekami, lai saprastu galvenās ievirzes, kopsakarības, cēloņus, sekas un izteiktu prognozes par nākotnē gaidāmajiem notikumiem un apzinātos izaicinājumus.
Daudzās Eiropas Savienības īstenotās politikas, tajā skaitā arī sociālā, ir ārkārtīgi sazarotas un savstarpēji cieši saistītas, jo, ja krīze vai nekārtības ir vienā no jomām, cieš visas. Ir iespējams noformulēt šīs jomas galveno vienojošo faktoru vienā vārdā – ekonomika. Tieši Eiropas valstu vēlme attīstīt un stiprināt ekonomiku un nodrošināt Eiropas stabilitāti pasaules tirgū, ir kalpojusi par dzinējspēku integrācijas procesā. Jo tālāki lēmumi tika pieņemti ekonomiskajā jomā, jo vairāk tapa skaidrs, ka ekonomiskie procesi, veiksmes un neveiksmes ietekmē arī cita jomas un tāpēc pieņemamie lēmumi un veicamās darbības ir jāsaskaņo Eiropas vadības līmenī, citādi attīstot kādu vienu jomu un ignorējot citu jomu nepieciešamību pēc izaugsmes, ignorētās jomas ātri vien „noies pa burbuli”. Tieši Eiropas kopējā tirgus attīstības modeļa noteiktā 4 brīvību sistēma palīdzēja Eiropas Kopienas vadītājiem saprast, ka arī sociālās jomas attīstīšana ir vitāli nepieciešama, lai Eiropa nonāktu pie noteiktajiem attīstības mērķiem. Kā izrādās Eiropas sociālā joma galvenokārt saistīta ar pilsoņu kā darba ņēmēju aizsardzību un viņu tiesību ievērošanas kontrolēšanu, kas man līdz konkrētās informācijas izpētei nebija zināms. Vairāk kā puse – 60 % Eiropas Kopienu tiesas pieņemto lēmumu sociālajā jomā, ir bijuši saistīti tieši ar darba tiesībām un to aizsardzību.
Lai arī Eiropas Savienībā ir pieņemtās normas un vadlīnijas saistībā ar sociālajām struktūrām dalībvalstīs ir ārkārtīgi daudzas un sarežģītas, vairums no tām nav obligātas, bet gan kalpo tikai kā ieteikumi. Eiropas Savienībai nav visaugstākās varas par kādas noteiktas dalībvalsts valdību un likumiem, tādas sociālas politikas tēmas, kā pensijas, pabalsti un minimālās algas lielums (kā arī daudzas citas) nosaka pati valsts vadoties pēc savas kompetences un ieskatiem. Eiropas Savienība ir noteikusi vairākus mērķus un uzdevumus, kā arī apzinājusies instrumentāriju to īstenošanai, un noteikusi uzdevumu izpildes termiņus. Tomēr jāatzīst, ka redzot šī brīža situāciju ne tikai ekonomiskajā, bet arī sociālajā jomā, varbūtība, ka izvirzītie mērķi netiks sasniegti noteiktajos termiņos vai vispār tiks aizmirsti, ir ļoti liela, jo kā jau minēju, ekonomika ietekmē visas pārējās jomas.
…
