Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:770337
 
Vērtējums:
Publicēts: 23.03.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas derīgie izrakteņi
Derīgie izrakteņi ir neorganiskas vai organiskas izcelsmes minerālu un iežu sakopojumi zemes garozā, kurus var izmantot atbilstoši tehnoloģijas attīstības līmenim. Pēc izplatības izmantojamie Latvijas zemes dzīļu resursi ir iedalāmi bieži un ierobežoti sastopamos derīgajos izrakteņos. To izpētītas iegulas- atradnes- kopumā veido Latvijas minerālizejvielu bāzi. Bieži sastopamie derīgie izrakteņi- smilts un grants, māls, kūdra un saldūdens kaļķieži ir ģeoloģiski visjaunākie (kvartāra) veidojumi un ieguļ samērā nelielā dziļumā. Pārējie tautsaimniecībā pieprasītie derīgie izrakteņi- ģipšakmens, kaļķakmens, dolomīts, kvarca smilts un devona māls, kuru izcelsme saistās ar pirmskvartāra nogulumu slāņiem, atrodas lielākā dziļumā un to izplatība ir ierobežota. Sapropelis sastopams daudzos Latvijas ezeros un vietām arī kūdras purvos. Latvijas derīgie izrakteņi ir izejviela galvenokārt būvmateriālu un ķīmiskajai rūpniecībai un tikai nelielā apjomā tos (kūdru)izmanto enerģētikā. Jaunu atradņu atklāšanas iespējas uzrāda vairākus desmitus un pat simtus km2 lielas prognozēto krājumu teritorijas, kuras izdalītas reģionālo ģeoloģisko pētījumu rezultātā.
Granīts ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem, kvarca, krāsainiem minerāliem. Tas ir sarkans, sarkanpelēks un pilnkristālisks. Latvijā pastāv vietējie un atnestie ieži. Pie vietējiem iežiem pieskaitāmi pamatieži, kas cēlušies uz vietas un redzami kārtām dabiskos un mākslīgos atsegumos. Atnesti ir laukakmeņi, ko ledājs nesis no ziemeļiem, no Somijas, Zviedrijas, Baltijas jūras un Igaunijas ziemeļu krasta. Tumšie, pelēkie, noapaļotie, dažāda lieluma granīti, gneisi un tiem radnieciskie ieži izkaisīti visā Latvijā. Mūsu vietējie granīti atrodas dziļi zemē.
Māls sastāv galvenokārt no māla minerāliem. Samitrinoties māls kļūst plastisks, bet pēc apdedzināšanas iegūst akmens cietību. Mālu izmanto ugunsizturīgu materiālu, būvmateriālu, keramikas izstrādājumu ražošanā, urbšanas duļķēm, naftas produktu attīrīšanai, pārtikas, gumijas, papīra, plastmasu, parfimērijas, porcelāna un fajansa rūpniecībā.
Māla galvenās sastāvdaļas uz visas zemeslodes ir vienādas, bet piemaisījumi pārveido gan tā krāsu, gan īpašības. Tādēļ arī māla izlietošana ir tik dažāda. Pēc krāsas izšķir : baltus, pelēkus, dzeltenus, sarkanus, brūnus, zaļus un melnus mālus.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1113324
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties