SECINĀJUMI
1. Vadīšana – analīzes, prognozēšanas, plānošanas, organizēšanas, personāla virzīšanas un kontroles process tādā veidā, lai tiktu sasniegti uzņēmuma mērķi un uzņēmumā strādājošo darbinieku personiskie mērķi.
2. Parasti uzsvars tiek likts uz piecām vadīšanas funkcijām – plānošanu, organizēšanu, darbam ar personālu, motivēšanu, kontroli.
3. Lai labi pārvaldītu cilvēkus, kompānijām vajadzētu rīkoties šādi: Piešķirt personāldaļai vajadzīgās pilnvaras organizācijā un pārliecināties, ka personāldaļas darbiniekiem piemīt nepieciešamās īpašības, lai palīdzētu menedžeriem veidot līderus un karjeras; izmantot stingru, nebirokrātisku darba atestācijas sistēmu; izveidot efektīvu darbinieku kvalifikācijas celšanas un motivācijas sistēmu, kuras pamatā ir materiāla atlīdzība, atzinība un apmācība; nekavējoties risināt saspīlētas attiecības, lai kur tās rastos; izturēties pret vidējo 70 procentu darbinieku kategoriju kā organizācijas kodolu un lielāko vērtību; izveidot vienkāršu un visiem saprotamu organizācijas struktūru.
4. Stress psiholoģijā, ir jebkura notikuma vai situācijas izraisīta spriedze, kas pārslogo cilvēka intelektuālos vai emocionālos resursus.
5. Pastāv dažādi stresa paveidi: eistress – pozitīvais stress, kas raksturo organisma adaptīvo spēju pastiprināšanos, kuras ir vērstas uz veselības saglabāšanu; distress – negatīvais stress, kad stresorā reakcija iegūst patogēnā faktora lomu; hiperstress – stāvoklis, kad cilvēks ir pārsniedzis savas pielāgošanās robežas. hipostress – stāvoklis, kad cilvēks cieš no sevis pašrealizācijas trūkuma - fizisks nekustīgums, garlaicība, iespaidu trūkums.
6. Darba stresa mazināšanas posmi ir šādi: identifikācija (agrīnā darba stresoru un stresa reakciju noteikšana), primārā iejaukšanās (darba stresoru mazināšana), sekundārā iejaukšanās (indivīdu reakcijas maiņa uz darba stresoriem), terapija (palīdzība tiem, kas cieš no pārmērīga stresa), rehabilitācija (darba spēju atjaunošana).
7. Uzņēmuma kultūra – ir gaisotne un vadīšanas stils, kas izveidojas darba vietā.
8. Organizācijas kultūra veidojas un attīstās trīs svarīgāko faktoru ietekmē: situācijas atrisināšanas prasības; darbinieku vērtības; vadītāju vērtības un darbība, kas izriet no vērtībām risinot situācijas un ietekmējot darbiniekus.
9. Vērtības ir uzvedības normas – konkrētas, ikdienišķas un vienkāršas, ka jebkāda neskaidrība tiek izslēgta. Tās darbiniekam ir kā soļošanas komandas, jo tās norāda, kā sasniegt misiju un kā panākt rezultātu – uzvaru. Normas - nerakstīti uzvedības likumi, kas atspoguļojas vērtībās.
10. Galvenā atšķirība starp menedžmentu un līderību ir tajā apstāklī, ka menedžmentā uzsvars tiek likts uz organizācijas mērķu sasniegšanu, bet līderībā – uz ietekmi.
11. Izšķir šāda veida vadības stilus – autoritatīvais, liberālais, demokrātiskais stils.
12. Motivācija - cilvēka iekšējie psihiskie spēki, kas mudina viņu darboties. Ar motivāciju ir cieši saistīti tādi jēdzieni kā ‘vajadzības’, ‘dziņas’, un ‘tieksmes’.
13. Sasniegumi nav atkarīgi tikai no motivācijas. Kaut ko ir iespējams sasniegt, ja kopā darbojas visi trīs komponenti: motivācija, spējas jeb apdāvinātība, iespējas.
14. Motivētie darbinieki ir uzņēmuma lielākā vērtība, viņi ir tendēti uz kvalitatīvas produkcijas ražošanu un pakalpojumu sniegšanu un uzņemas atbildību par sava darba kvalitāti.
15. Pastāv vairākas motivēšanas teorijas, bet populārākās no tām ir A. Maslova vajadzību piramīda, K. Alderfera motivēšanas teorija, F. Hercberga motivācijas teorija un D. Makkleilanda motivēšanas teorija.
…
