Bezdarbs Latvijā

Bezdarbs – sociāli ekonomiska parādība, kura raksturojas ar to, ka ekonomiski aktīvā iedzīvotāju daļa netiek nodarbināta sabiedriskajā ražošanā (preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā). [4]
Bezdarbu raksturojošie jēdzieni:
Bezdarbnieks – ir cilvēks, kam nav pastāvīga algota darba. Par bezdarbnieku atzīstams darba spējīgs Latvijas Republikas pilsonis vai ārvalstnieks, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, vai, kuram pasē ir iedzīvotāju reģistra atzīme ar personas kodu un kurš nestrādā, ir darbspējas vecumā, kuram nav citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apmērā, kurš neveic uzņēmējdarbību, mēklē darbu, ir reģistrēts nodarbinātības valsts dienestā pie pieraksta vietas un vismaz reizi mēnesī griežas šajā dienestā. [3,23-24 lpp.]
Bezdarba līmenis - parāda tautsaimniecībā neizmantoto un jau īstermiņā pieejamo cilvēkresursu īpatsvaru ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā, vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem attiecīgajā laika periodā (tā kā Latvija, tāpat kā vairums pārējo ES dalībvalstu, tuvākajā laikā piedzīvos sabiedrības novecošanos un līdz ar to darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazinājumu, esam ieinteresēti paturēt darba tirgū cilvēkus pēc iespējas ilgāk).…