Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:756613
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.01.2019.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 27 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Apzīmējumu saraksts    5
  Ievads    6
1.  Jēdzienu un terminu skaidrojums    10
2.  Informācijpratības vēsturiskā attīstība    13
3.  Teorētiskā bāze    21
4.  Izpētes pakāpes analīze    25
5.  Empīriskā pētījuma metodoloģija    32
5.1.  Dokumentu analīze    32
5.2.  Intervēšana    33
5.3.  Verbālais protokols ar praktiska uzdevuma pielietojumu    34
6.  Empīriskā pētījuma rezultāti    38
6.1.  Dokumentu analīze    38
6.1.1.  Latvijas izglītības dokumenti    38
6.1.2.  Ārvalstu informācijpratības standarti    43
6.2.  Intervijas    44
6.3.  Verbālais protokols ar praktiska uzdevuma pielietojumu    46
  Diskusija    55
  Secinājumi    59
  Izmantotie informācijas avoti    63
  Pielikumi    66
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot vidusskolas 10. –12. klašu skolēnu informācijpratības līmeni digitālā vidē. Bakalaura darba sākumā izvirzītie uzdevumi ir izpildīti.
Informācijpratības jēdziena skaidrojums ir mainījies laika gaitā. Dažādi autori un organizācijas ir veidojušas savas definīcijas, uzsverot viņuprāt svarīgākos aspektus – efektīva, ētiska informācijas izmantošana, mūžizglītība. Taču tās būtība paliek nemainīga – prasmes izmantot informāciju.
Analizējot teorētisko literatūru par informācijpratību un tās vēsturi, var secināt, ka ir vairāki apstākļi, kas veicināja tās attīstību, - informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība, informācijas apjoma palielināšanās, veids, kā tā tiek pārraidīta pa dažādiem kanāliem. Tas viss ietekmēja cilvēku ikdienas darbu, un to, kā sabiedrība spēj piekļūt, apstrādāt, komunicēt informāciju.
Nepieciešamība pēc informācijpratības izteikti parādījās izglītības nozarē, par ko tika diskutēts vairākās publikācijās. 20. gs. beigās skolēnu un studentu prasmes izmantot informāciju un kritiski to analizēt tika novērtētas zemā līmenī, tāpēc attiecīgās organizācijas un tās biedri risināja jautājumus par tradicionālo mācību metožu daļēju aizvietošanu, informācijpratības aktualizēšanu sabiedrībā un tās mācīšanu skolotājiem. Kā arī svarīga loma tiek piešķirta informācijpratības standartiem un modeļiem, kuru iestrādāšana ārvalstu izglītības programmās ir kļuvusi aktuāla.
Šīs izmaiņas bija un vēl arvien ir nepieciešamas izglītības nozarē, lai veidotos informācijpratīga sabiedrība, kas spēj pieņemt uz zināšanām balstītus lēmumus, veicinātu valsts kopējo izaugsmi un mūžizglītības attīstību.
Par teorētiskās bāzes pamatu tika izmantotas UNESCO veidotās „Pasaules medijpratības un informācijpratības novērtējuma vadlīnijas: valsts sagatavotība un kompetences” vadlīnijas un MIP modelis, kas diezgan precīzi un pilnīgi atspoguļo visas cilvēkam nepieciešamās kompetences darbā ar informāciju. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties