Retinoskopijas sistemātiskās kļūdas novērtējums

Optometrijas praksē ļoti plaši tiek lietota retinoskopija, lai noteiktu pacientu refrakciju. Tā ir ērta, ātra, relatīvi lēta un precīza refrakcijas noteikšanas metode. Protams, neviena mērierīce un neviens, kāda lieluma, mērīšanas paņēmiens nedod mērāmā lieluma patieso vērtību, bet iegūtās reālās vērtības ir rezultāta tuvinājums, ar noteiktu kļūdu. Kļūdas lielums ir atkarīgs no mērījumu izpildītāja īpašībām, lietotajiem līdzekļiem un mērīšanas metodes. Retinoskopējot izmeklējamo aci, parasti cenšas novērst gadījuma kļūdas, kas rodas retinoskopijas izpildījuma neprecizitātes dēļ. Bieži vien retinoskopijas sistemātiskās kļūdas uzskata par nebūtiskām un neņem vērā.
Cik liela ir retinoskopijas kļūda un vai tā palielina refrakcijas rezultātu uz miopo, vai uz hipermetropo pusi? Pēdējos gados ir veikti un literatūrā lasāmi vairāki pētījumi, kuru rezultāti ir dažādi, bet secinājums ir visiem vienāds: retinoskopijai pastāv vērā ņemama sistemātiskā kļūda, kuras vērtība var pārsniegt pat 0,4D.
Savā bakalaura darbā es analizēju faktorus, kas ietekmē sistemātisko kļūdu. Salīdzināju ar krustoto cilindru testu iegūto refrakciju ar retinoskopijas iegūto refrakciju. Analizēju cik lielu daļu no šīs starpības sastāda retinoskopijas sistemātiskā kļūda.

I. TEORĒTISKĀ DAĻA
(Literatūras pārskats)
1.1. RETINOSKOPIJA.

Skiaskopija, burtiski tulkojot, nozīmē ēnas vērošanu. Retinoskopija – tīklenes vērošanu.
Retinoskopija ir acs refrakcijas noteikšanas objektīvā metode, kas nav atkarīga no pacienta subjektīvajām atbildēm un spējas komunicēties. [1]
Retinoskopējot, iespējams izmeklēt, diagnosticēt un izmeklēt acs refraktīvās kļūdas:
1)ametropijas: hipermetropiju, miopiju;
2)astigmātismu: regulāro, iregulāro;…