Ceļu būves vēsture

“Ceļš – tā ir dzīvība” – tā teica senie romieši. Arī šodien ceļus bieži salīdzina ar
asinsvadiem, kas apgādā katras valsts saimniecisko organismu. Ceļi nodrošina cilvēku
pārvietošanos, vienlaikus kalpodami arī preču, kultūras vērtību un ideju apmaiņai.

Par ceļa nozīmīgumu un svarīgumu mēs varam pārliecināties arī mūsu latviešu
autora Jāņa Poruka stāstu ciklā “Mājās un ceļā”, kad Lukažiņa staigā labāku ceļu
meklējumos pie savām meitām, kuras abas ir lieliskas saimnieces.

“Nav no Silmačiem līdz Tilta krogam neviena lielāka akmeņa lielceļa malā, uz kura

Kukažiņa nebūtu kādreiz sēdējusi.. Šie ir tie divi punkti, starp kuriem staigājot, Kukažiņa domā raibas domas..”

Latvijas ceļu tīkls veidojās un attīstījās ģeogrāfisko un ekonomisko faktoru ietekmē.
Tā veidošanās sākās jau l7.gadsimta sākumā. Apjomīgi darbi galveno sauszemes ceļu

Rekonstrukcijā un pārbūvē tika veikti l9.gs. pirmajā pusē, kad Latvijas teritorija bija
Krievijas impērijas sastāvā un pa to notika satiksme starp impērijas galvaspilsētu
Pēterburgu un Rietumeiropu.
Mūsdienās, kad ceļu finansējums krasi samazinās, Latvijas partijas pārstāvji

Atgādina, ka “prioritāšu skaitā autoceļiem jābūt galvgalī. Infrastruktūrai ir jāvelta

Pietiekoši liela nozīme, ja mēs gribam vienmērīgi attīstīt reģionus – infrastruktūrai

Ir jābūt sakārtotai, un ceļi ir viena no galvenajām lietām”. (Ingrīda Ūdre, Jaunā partija).…