Horizontālā finanšu analīze

Uzņēmuma līdzekļi pēc to riska pakāpes iedalās šādi:
1. Aktīvi ar minimālu riska pakāpi un viegli realizējami vērtspapīri.
2. Aktīvi ar mazu riska pakāpi. Pie tādiem līdzekļiem pieder debitoru parādi
pieļaujamā lielumā, izejvielu krājumi starp 2 kārtējām piegādēm, gatavā
produkcija un preces, pēc kurām ir pieprasījums.
3. Aktīvi ar vidējo riska pakāpi – nepabeigtie ražojumi, nākamo periodu
izmaksas.
4. Aktīvi ar augstu riska pakāpi – debitoru parādi ar maksāšanas termiņa
nokavējumu, neejošās preces, gatavā produkcija, uz kuru nav pieprasījuma,
novecojuši materiālu krājumi.

Jo vairāk līdzekļu ir ieguldīts aktīvos ar augstu riska pakāpi, jo zemāka ir
uzņēmuma finanšu stabilitāte. Lai noskaidrotu nelabvēlīgās finanšu situācijas
iemeslus, ir nepieciešama rūpīga bilances posteņu aplēse. Rezultātā jāatrod
bilances rādītājus, kuri var izraisīt finansiālā stāvokļa pasliktināšanos,
piemēram, pie tāda veida trauksmes posteņiem pieder ilgtermiņa debitori.

Analizējot bilances pasīva struktūru, salīdzina uzņēmuma pašu līdzekļu
avotus – pašu kapitālu un uzkrājumus – ar uzņēmuma saistībām: piesaistītiem un
aizņemtiem līdzekļiem. Salīdzinošās analīzes iznākums ir to rādītāju noteikšana,
kuri raksturo uzņēmuma maksātspēju: finansiālās autonomijas koeficients,
aizņemto līdzekļu attiecība pret pašu līdzekļiem, pašu kapitāla īpatsvars bilancē,
investīciju seguma koeficients.
Finansiālās autonomijas koeficients rāda, kādā mērā uzņēmums ir atkarīgs
no ārējiem kreditoriem.
…