Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:744180
 
Vērtējums:
Publicēts: 21.02.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
1.  Dzelzs dzeramajā ūdenī un tā ietekme uz ūdens kvalitāti   
2.  Dzelzs atrašanās formas ūdenī   
3.  Atdzelžošanas tehnoloģiju pamatprincipi   
3.1.  Atdzelžošanas mehānismi   
3.2.  Divvērtīgā dzelzs oksidācija   
3.3.  Pārslu veidošanās   
3.4.  Adsorbtīvā oksidācija   
3.5.  Bioloģiskā atdzelžošana   
3.6.  Dzelzs oksidācija katalizatora klātbūtnē   
3.7.  Dzelzs jonapmaiņa   
4.  Atdzelžošanas tehnoloģijas un metodes   
4.1.  Oksidēšanas un dzidrināšanas metode   
4.2.  Aerācija   
4.3.  Adsorbtīvās oksidācijas metode   
4.4.  Bioloģiskā atdzelžošana   
4.5.  Jonapmaiņas metode   
4.6.  Filtrācija caur katalītisku materiālu   
4.7.  Atdzelžošana iezī   
4.8.  Dzelzs sekvestrācija   
5.  Atdzelžošanas metodes un tehnoloģijas izvēle   
  Secinājumi un rekomendācijas   
  Nobeigums   
Darba fragmentsAizvērt

Tīrais ūdens ir galvenais cilvēka eksistences faktors. Tā resursu racionāla izmantošana ir ārkārtīgi svarīga sabiedrības izdzīvošanai.
Zemes iedzīvotāju straujais pieaugums prasa krasi palielināt ne tikai pārtikas resursus, bet arī nodrošinājumu ar ūdens resursiem. Pasaules dabas fonds, balstoties uz saviem pētījumiem brīdina, ka cilvēcei radīsies problēmas pat ar dzeramo ūdeni. Tāpēc šajā darbā aplūkošu dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanas nepieciešamību pilsētas ūdensvada attīrīšanas iekārtās.
Mūsu planētu ūdens klāj ¾ daļu. Cilvēces rīcībā esošie ūdens krājumi ir milzīgi – 1404860 X 103 km3. No kopējā ūdens daudzuma, kas radies planētas veidošanās procesā, 95 % ir saistīti un tikai 5 % pazemes ūdeņu, virszemes ūdeņu: ezeru un upju ir pieejami izmantošanai un daļa no tiem atrodas nepārtrauktā apritē – iztvaiko, kondensējas un lietus veidā nonāk atpakaļ upju baseinos, ezeros, jūrās.
Jāņem vērā, ka virszemes ūdeņi ir ciešā saistībā ar pazemes ūdeņu krājumiem. Cilvēks ar savām vajadzībām pēc ūdens un savu saimniecisko darbību atrodas šinī aprites ciklā un izmanto to dzeršanai, pārtikas produktu ieguvei, kā arī citās tehnoloģijās un tā rezultātā piesārņo ūdeni un attīra. Pasaulē mājsaimniecības, rekreācijas un ražošanas vajadzībām izlieto 565 km3 gadā, bet ar pārtikas produktu ieguvi saistītai apūdeņošanai vēl 3300 km3 gadā jeb kopā ~ 4000 km3 gadā. Jau šodien saldūdens, kuru izmanto dzeršanai un pārtikā ir pati nopietnākā cilvēces problēma. Šī apstākļa dēļ izmantotie ūdeņi ir speciāli attīrāmi arī Aizkraukles pilsētā.
Globālās aprites rezultātā ūdens tvaiki atmosfērā kondensējas un atgriežas uz zemes 32 reizes gadā ar vidējo aprites ilgumu 11,4 dienas. Pašreiz pārtikā izmantojamais ūdens daudzums jau sastāda 44 % no pieejamā ūdens daudzuma.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties