SECINĀJUMI
Jaunajās ekonomiskās politikas kopējais mērķis bija stabilizēt saimniecisko situāciju Padomju Krievijā, lai boļševiki saglabātu varu, kas, savukārt, ļautu īstenot boļševiku galveno mērķi – uzbūvēt sociālismu Padomju Krievijā un pēcāk aizsākt revolūciju, lai uzbūvētu sociālismu visā pasaulē.
Jaunās ekonomiskās politikas rezultātā notika būtiskas izmaiņas lauksaimniecībā, rūpniecībā, tirdzniecībā, ekonomikā un arī Padomju Krievijas kultūrā un sabiedrības struktūrā.
Historiogrāfijā jaunā ekonomiskā politika vērtēta pretrunīgi, jo dažādi autori to skata vairāk negatīvi vai pozitīvi, galvenokārt uz pārējo Padomju Savienībā notiekošo notikumu fona. Tāpat Padomju Savienībā notiekošā cīņa par varu un Staļina totalitārā režīma izveidošanās padara saimniecisko stāvokli valstī par otršķirīgu, tāpēc par jauno ekonomisko politiku literatūrā ir salīdzinoši maz informācijas un pētījumu.
Latviešu presē jaunā ekonomiskā politika atspoguļota diezgan plaši, tomēr tās vērtējums presē gan vairāk ir negatīvs, kas pamatots ar to, ka daudzās nozarēs pirmskara līmenis netika atkārtoti sasniegts, turklāt neesot bijis nepieciešams nojaukt veco iekārtu neizdevušās komunisma dēļ, kas pietam prasīja milzīgus upurus, ja tāpat pie vecās iekārtas vien bija jāatgriežas.
Kopumā var tikai piekrist tiem autoriem, kas raksta, ka boļševiki pielāva milzīgu kļūdu ar „kara komunismu” un jaunā ekonomiskā politika bija tikai tāds kļūdas labojums. Tomēr arī šādā aspektā ir grūti sniegt viennozīmīgu NEP vērtējumu, to nevar skatīt tikai no vienas puses. It kā jau politikas mērķi tika sasniegti – boļševiki varu saglabāja, saimnieciskā situācija tika stabilizēta un pēc politikas atcelšanas komunistiskā iekārta Padomju Savienībā tika uzcelta. Tomēr paliek jautājumi par to, ka daudzās nozarēs netika sasniegts pirmskara līmenis, jaunā politika bija pārak pretrunīga un ne boļševistiskā valdība, ne Padomju Savienības iedzīvotāji ar šo politiku nebija pilnībā apmierināti.
…
