Nodrošinātā kreditora tiesības prasījuma apmierināšanas kārtība parādnieka maksātnespējas gadījumā

Secinājumi
Pētījuma rezultātā izvirzu šādas tēzes:
1. Maksātnespējas likuma mērķis ir veicināt maksātnespējas subjekta maksātnespējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā.
2. Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku. Tas savu prasījumu var vērst pret parādnieku arī nenodrošinātās prasījuma summas apmērā kā nenodrošinātais kreditors.
3. Parādnieka mantas pārdošana notiek atklātās izsolēs, ja likums nenosaka citu konkrētās mantas atsavināšanas kārtību, tomēr attiecībā uz jauno Maksātnespējas likumu, šo parādnieka mantu varēs pārdot arī bez izsoles, ja nodrošinātais kreditors par to vienosies ar administratoru.
4. Ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu, uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu. Komercķīla ir ķīlas tiesība, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta komercķīlu reģistrā. Hipotēka ir ķīlas veids, kad ķīlas priekšmets paliek ķīlas devēja valdījumā.
5. Maksātnespējas process tiek izbeigts, ja ir pabeigta bankrota procedūra. Bankrots ir maksātnespējas procesa stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus un likvidēt parādnieku.
6. Jaunais Maksātnespējas likums ir labvēlīgāks attiecībā pret parādniekiem nekā pašlaik spēkā esošais regulējums. Attiecībā uz kreditoriem tas ir pārāk bargs, jo nostāda tos nepieņemamā situācijā. Tomēr jāpiemin arī tas, ka attiecībā uz dažām normām tas ir labāk noregulēts nekā pašlaik spēkā esošais likums ( piemēram, attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesu ). Manuprāt, pašlaik spēkā esošais regulējums tādā ziņā ir vieglāk saprotams un kreditori netiek nodalīti no parādniekiem.
…