Kūdras ieguve un izmantošana Latvijā

Kūdras ieguves vēsture
Pirmās ziņas par kūdras ieguvi Latvijā datējams ar 18. gs. beigām, tomēr intensīva purvu izstrāde sākās tikai pēc Latvijas valsts nodibināšanas 1918.gādā.
1940.g. ieguva ap 290 tūkst. t kūdras un Padomju varas gados tā sasniedza maksimumu.
Enerģētikā un lauksaimniecībā izmantojamās kūdras notika vairāk kā 100 atradnēs.
Ieguves apjoms vēl 80-to gadu beigās ik gadu pārsniedza vēl 2,5 milj. t.

Kūdras krājumi Latvijā
Latvijā ir ~ 0,4 % no pasaules kūdras krājumiem, bet pēc kūdras ieguves daudzuma uz 1 iedzīvotāju Latvija ir aptuveni 8 vietā pasaulē.
Izstrādāti ir aptuveni 6% no Latvijas kūdras krājumiem un kopš 1992. gada kūdras krājumi nesamazinās, bet pieaug.
Vidējais kūdras slāņa biezums Latvijā ir 1,8 m

No enerģētikas viedokļa kūdra ir reģeneratīvs enerģētikas avots - biokurināmais, kas lēnām atjaunojas.
Kurināšanai izmantojamie kūdras krājumi Latvijā sastāda 230,4 milj. t., t.i. aptuveni 15% no visiem krājumiem, ko var izteikt kā 663 milj. MWh enerģijas.
Lielākais kūdras patērētājs Latvijā bija Rīgas TEC – 1 - līdz 1 miljonam tonnu gadā.…