Ikvienam cilvēkam ļoti svarīgu lomu ieņem viņa darbs, jo strādājot cilvēks spēj nodrošināt sev nepieciešamās lietas un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Katru dienu daudzi cilvēki stājas darba attiecībās ar darba devēju, noslēdzot rakstveida darba līgumu. Tomēr ir arī situācijas, kad darba līgums netiek noslēgts rakstveidā. Darbinieks piekrīt strādāt mutiski vienojoties ar darba devēju. Iespējams tas ir tāpēc, ka cilvēks nezina, ka viņam ir tiesības prasīt rakstveida darba līgumu. Šāda veida vienošanās nodara ļaunumu pašam darbiniekam, jo darbinieks riskē nesaņemt garantijas, ko viņam dod darba un sociālā likumdošana. Piemēram, nesaņemt darba algu par nostrādāto laiku, nesaņemt atvaļinājumu, nesaņemt atlaišanas pabalstus, slimības naudu u.c. Bet ne jau visi cilvēki zina, kam ir jābūt darba līgumā un kādas ir viņu tiesības.
Ikkatrs ir tiesīgs izvēlēties tādu nodarbošanos, kas atbilst iegūtajai izglītībai, kvalifikācijai, spējām un prasmēm. Taču, neatkarīgi no personas individuālām spējām, prasmēm un kvalifikācijas, visiem, dibinot darba tiesiskās attiecības, ir vienādas tiesības uz šo attiecību noformēšanu.
Darba autore ir izvēlējusies šo tēmu, jo tā ir ļoti aktuāla mūsdienās, skar ikvienu, kas stājas darba attiecībās, kā arī saistīta ar darba autores darbu.
Ekonomikas apstākļos, kad darba pieprasījums ir augstāks par darba piedāvājumu jeb cilvēkresursu trūkums nebija aktuāls, darba devēji veiksmīgi varēja manipulēt ar darbiniekiem. Kamēr darba tirgū bija vairāk darba ņēmēju nekā vajadzēja, tikmēr darba devējam nebija nekādas motivācijas slēgt rakstiskus darba līgumus, ievērot rakstiski noslēgtos, stimulēt darba ņēmējus ar sociālām garantijām un citiem labumiem. Diemžēl, cilvēciskais faktors uzņēmēju, darba devēju un citu vadītāju aprindās tikai lēnām sāk ieņemt svarīgo vietu attiecībās ar darbiniekiem, jo darbinieku migrēšana pa uzņēmumiem veicina negatīva uzņēmuma tēla veidošanos un nozīmē gan to, ka uzņēmumam nav panākumu, gan to, ka uzņēmums neatbilst konkrētas sabiedrības vēlamajiem pieprasījumiem un tāpēc nav ieteicams darbiniekiem, rezultātā veicinot migrāciju pa uzņēmumiem, migrāciju valstī un darbaspēka aizplūšanu no valsts vispār.
Darba mērķis: izpētīt darba līguma noslēgšanu rakstveidā prioritāti, kā arī noskaidrot problēmsituācijas noslēdzot līgumu.
Darba uzdevumi:
izpētīt avotus, kuri raksturo darba tiesiskās attiecības;
izprast darba līguma jēdzienu un tā vēsturisko attīstību;
izskatīt darba līguma sagatavošanai nepieciešamos dokumentus;
izanalizēt darba līguma saturu, termiņu un noslēgšanas kārtību;
izskatīt darba līguma formas;
izpētīt juridiskās un sociālās sekas darba devējiem un darbiniekiem, ja netiek noslēgts rakstveida darba līgums;
veikt praktiskā materiāla, kā arī tiesu prakses analīzi.…
