„Cilvēki ir biznesa veiksmes atslēga” – bieži lietots apgalvojums, bet ne vienmēr apjaušam šī teikuma „ietilpību”. Uzņēmuma darbinieki ir tie, kas ar savu darbu realizē uzņēmuma mērķus un attīstības ieceres. Darbinieki sagaida, ka viņus atbalstīs, iedrošinās un atbilstoši atalgos. Vadītāji sagaida, ka darbinieki strādās atbildīgi un produktīvi. Personāla kā uzņēmuma resursa loma aizvien pieaug. Darbaspēka kompetence un radošais potenciāls ir nozīmīgākais faktors jauno tehnoloģiju attīstībai. Darbinieka spējas ģenerēt ideju vai radīt jaunu produktu, izmantojot savu smadzeņu potenciālu, tiek vērtēta kā produkts ar visaugstāko pievienoto vērtību.
„Panākt līdzsvaru starp darbu un personisko dzīvi – tas ir svarīgi gan uzņēmuma vadītājam, gan darbiniekam. Bez tā nav iespējama cilvēka personības pilnīga realizācija. Veiksmīga personāla atlase ne tikai paaugstina uzņēmuma darba efektivitāti, bet arī veido subjektīvo laimes izjūtu katram darbiniekam, ” apgalvo geštaltterapeite Mg. Psych., Solvita Vektere (Boitmane I., 2008).
Pēc darba autores domām šodien efektīvi ar peļņu var strādāt tikai tie uzņēmumi, kuros strādā ieinteresētas, radošas un darba devējam lojālas personības. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā tādas atrast un piesaistīt kļūst aizvien grūtāk – ir daudz potenciālo darba meklētāju, bet starp tiem atrast nepieciešamo darbinieku ir gandrīz neiespējami, tāpēc īpaši aktualizējas ar personālvadību saistīto jautājumu risinājumu meklējumi.
Personālvadība nodrošina uzņēmumam nepieciešamo stratēģisko kompetenču vadību, cilvēkresursu plānošanu un piesaisti, darbinieku radošā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu, lai tas palīdzētu realizēt uzņēmuma biznesa stratēģiju, kā arī sekmētu efektīvu procesu norisi.
Galvenā atziņa, kas gūta dažādos ar personālvadību saistītos pētījumos, ir nepieciešamība pievērst paaugstinātu uzmanību personālam un tā kopdarbības vadīšanas metodēm augsti automatizētu tehnoloģiju apstākļos. Stratēģiskais virziens ir maksimāla tehnisko iespēju izmantošana, darba humanizācija un darbinieku iniciatīvas atbalstīšana ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Visnotaļ svētīgas un vērā ņemamas atziņās ir:
Sociālās inovācijas ir tikpat svarīgas, kā tehnoloģiskās;
Kapitāls investējams ne tikai jaunākajā un modernākajā tehnikā, tehnoloģijā, bet arī personāla sagatavošanai un apmācībai;
Darbinieku aktivitātes koordinācija ir jānodrošina ar komunikācijas līdzekļiem, kā arī veicinot savstarpēju psiholoģisko saprašanos;
Kolektīva problēmas nepieciešams risināt ar kopējām pūlēm, veidojot kooperatīva darba stilu.
Pēc rietumu speciālistu domām personālpolitikas veidošanā jāievēro šādi principi:
Pilnīga uzticība darbiniekam, tam piešķirot maksimāli iespējamo patstāvību;
Personālvadības taktikā galvenā vērība piegriežama cilvēkam un viņa iniciatīvai(!);
Uzņēmuma darbības rezultāti ir tieši atkarīgi no kolektīva saliedētības pakāpes;
Maksimāla vadības funkciju deliģēšana darbiniekiem;
Nepieciešams visnotaļ attīstīt darbinieku motivāciju. (Spulle A., 2004)…
