Tvaika dzinējs ir ārdedzes dzinējs, kas par darba vielu izmanto ūdens tvaiku. Tos iedala tvaika mašīnās (virzuļdzinēji) un tvaika turbīnās. Parasti ar jēdzienu tvaika dzinējs saprot tvaika mašīnu.
Tvaika mašīna sastāv no tvaika katla (kuru kurina), cilindra ar virzuli un kloķvārpstu, un caurulēm, svirām un vārstiem, kas tvaiku no tvaika katla ievada cilindrā. Tā kā kurināmā sadegšana notiek katla kurtuvē (ārpus tvaika mašīnas cilindra), to sauc par ārdedzes dzinēju. Tvaika katla kurināšanai ir iespējams lietot jebkādu degvielu, bet siltuma zudumi pārvadot tvaiku no katla uz cilindru un it īpaši, izlietoto tvaiku izlaižot atmosfērā, samazina lietderības koeficientu. Zemā lietderības koeficienta dēļ, tvaika mašīnas mūsdienās vairs tikpat kā nelieto.
Tvaika turbīna ir siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš kinētiskajā enerģija un pēc tam rotējošās vārpstas mehānisma darbā. Tvaika turbīnām (īpaši, ja izlietoto tvaiku lieto kaut kur citur) ir iespējams lielāks lietderības koeficients. Mūsdienās tvaika turbīnas saražo ~85% pasaules elektrības (tās lietot visās termoelektrostacijās un atomelektrostacijās). Pēc lietojuma veida tvaika turbīnas iedala kondensācijas tvaika turbīnas, kondensācijas tvaika turbīnas ar regulējamiem nozarojumiem un pretspiediena tvaika turbīnas.
…
