Skandināvu mitoloģija

6.Rūnu raksti Skandināvijā
Rūnu raksti ir komplekss apzīmējums dažādās kultūrās lietotiem alfabētiem (skatīt 4.pielikumu). Populārākajā izpratnē tas ir skandināvu un citu ģermāņu tautu lietots raksts agrajos viduslaikos. Pie citas grupas pieder tjurku un ungāru rūnas.
Pirmās rūnas Skandināvijā - 16 zīmju alfabēts, - radies kur aptuveni m.e. III gs. vidū. Šīs zīmes atrastas apmēram uz 200 artefaktiem. Pēc 600 gadiem, IX gs. šo alfabētu nomaina moder-nāks, jau 24 zīmju rūnu alfabēts "futhart".
Tā raksturīgā pielietojuma forma ir akmenī, metālā, kokā, kaulā iecirstas teksti. Arheologi ir apzinājuši un izanalizējuši visus atrastos priekšmetus, uz kuriem ir rūnu uzraksti: 45 rūnakmeņi Norvēģijā, aptuveni 220 rūnakmeņi Dānijā un 2500 rūnakmeņi Zviedrijā, kā arī atsevišķi uzraksti vai zīmes uz saimniecības priekšmetiem un rūnu atradumi pārējā Eiropā un Tuvajos Austrumos. Paši teksti ir maksimāli īsi, lielākais 3-4 teikumi, turklāt visi ir izteikti utilitāri, piemēram: "šo zobenu kalis Haralds no Jomsfjorda", vai "Ingrīda vēlēja uzcelt piestātni un izgriezt akmenī rūnas, lai saglabātu ļaužu piemiņā savu vīru Ingemaru un savus dēlus Danu un Banki; viņi dzīvoja Rundbjū, kur tiem piederēja saimniecība". Ļoti reti rūnas sastopamas uz ieročiem, rotaslietām vai amuletiem, un arī tad teksts praktiski nekad nav saistīts ar mitoloģiju.

…