Izcilais franču domātājs Renē Dekarts ir viens no jauno laiku filozofijas pamatlicējiem un uz pierādījumiem balstītas zinātnes veidotājiem. Viņa darbi ietekmējuši daudzu zinātnieku paaudžu uzskatu un pētniecības metožu tapšanu un nav zaudējuši savu nozīmi arī mūsdienās.
Dekarts piedzima 1596. gada 31. martā Puatū provincē Rietumfrancijā.
1606. gadā tēvs pamanīja, ka viņa dēls ir tik apdāvināts, nosūtīja viņu mācīties uz vienu no tā laika labākajām mācību iestādēm – uz La Flešas koledžu Anžū provincē.
1618. gadā Dekarts, tāpat kā daudzi franču muižnieku jaunieši, brīvprātīgi iestājās Holandes armijā un mācījās karaskolā. 1619. gadā viņš kā virsnieks devās uz Vāciju, kur nesen bija sācies Trīsdesmitkaru karš. Vācijā Dekarts rosīgi meklēja pazīšanos ar ievērojamiem matemātiķiem.
Laikposmā no 1622. - 1628. gadam Dekarts galvenokārt dzīvoja Parīzē un centās piedalīties tā laika zinātnes, it īpaši matemātikas un arī optikas aktuālo problēmu risināšanā. Sevišķa nozīme Dekarta dzīvē bija viņa draudzībai ar vienu no izcilākajiem 17. gadsimta zinātnes organizētājiem – matemātiķi Marēnu Mersennu, kurš personīgi pazina gandrīz visus nozīmīgākos Rietumeiropas zinātniekus un rosīgi sarakstījās ar viņiem. Informēdams katru pētnieku par citu pētnieku sasniegumiem, Mersenns ļoti rosināja sacensības garu viņu vidū, kā arī domu apmaiņu un konfrontāciju. Apstākļos, kad nebija nedz zinātnisko žurnālu, nedz zinātņu akadēmiju, šāda informācija vēstuļu formā ļāva ietaupīt daudzus meklējumu gadus un mazināja atkārtoto atklājumu īpatsvaru.…
