Iekšējā audita likumdošanas izvērtēšana
Iekšējā audita funkcijas Latvijas likumdošanas izpratnē. Iekšējā audita likumā tas noteikts šādi:
“neatkarīga un objektīva darbība, kuru veic iekšējais auditors un kuras mērķis ir pilnveidot ministrijas vai iestādes darbību, sistemātiski pārbaudot un novērtējot ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti un efektivitāti un sniedzot ieteikumus šīs sistēmas pilnveidošanai”.
Šī samērā šaurā definīcija, kā arī novērotā prakse institūcijās, noved pie tā ka iekšējais audits tiek uzskatīts un izmantots vienkārši kā uzraudzības process, kas nodrošina to, lai tiktu ievēroti spēkā esošie likumi un noteikumi.
Tas stipri atšķiras no daudz plašākas iekšējā audita definīcijas citās valstīs. Piemēram, Lielbritānijas un Īrijas Iekšējo auditoru institūta sniegtā definīcija iekšējam auditam ir šāda:
“IA ir neatkarīga, objektīva nodrošināšanas un konsultējoša darbība, kas izveidota ar mērķi radīt pievienoto vērtību un uzlabot organizācijas darbību. Tas palīdz organizācijai sasniegt tās mērķus, sniedzot sistemātisku, disciplinētu pieeju riska vadības, kontroles un vadības procesu efektivitātes novērtēšanai un uzlabošanai”.
Institūta skaidrojums definīcijai ietver sekojošo:
”atbildība vadīt risku vienmēr gulstas uz organizācijas vadības pleciem. Iekšējā audita loma ir noteikt potenciālās problēmzonas un ieteikt veidus, kā uzlabot riska vadību un iekšējo kontroli” un “liela daļa no viņu darba sastāda reputācijas, darbības un stratēģisko risku izpēte. Viņi arī sniedz neatkarīgu slēdzienu par to, vai iekšējās kontroles mehānismi – tādi kā iekšējie noteikumi un kārtības – kas izveidoti šo risku vadībai, tiešām darbojas tā, kā tas plānots.”
…
