Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:717468
 
Vērtējums:
Publicēts: 05.10.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    1
2.  Zivju saimnieciskā nozīme    2
3.  Zivju ķīmiskais sastāvs un uzturvērtība    3
4.  Zivju raksturojums    5
4.1.  Klases vispārīgs raksturojums    5
4.2.  Skrimšļzivju klase    6
4.3.  Starspurzivju klase    7
4.4.  Storveidīgo klase    7
4.5.  Kaulzivju klase    8
4.6.  Kātspurzivju, daivspurzivju klase    8
4.7.  Siļķveidīgo klase    9
4.8.  Lašveidīgo klase    9
4.9.  Zušveidīgo klase    9
4.10.  Karpveidīgo klase    10
4.11.  Samveidīgo klase    10
4.12.  Vējzivjveidīgo klase    10
4.13.  Mencveidīgo klase    11
4.14.  Asarveidīgo klase    11
4.15.  Plekstveidīgo klase    11
4.16.  Skumbriju(makreļu) klase    12
4.17.  Starvidu klase    12
4.18.  Līdaku klase    12
4.19.  Nēģu klase    12
4.20.  Lucīšu klase    12
5.  Iekšējā uzbūve    13
5.1.  Skelets    14
5.2.  Muskulatūra    14
5.3.  Nervu sistēma    14
5.4.  Peldpūslis    15
5.5.  Elpošanas orgāni    16
5.6.  Gremōšanas sistēma    17
5.7.  Asins rites sistēma    17
6.  Ārējā uzbūve    18
7.  Zvīņas    19
8.  Vairošanās    20
8.1.  Vairošanās orgāni    20
8.2.  Nārsts    20
8.3.  Dīgļa attīstība    20
8.4.  Izvadsistēma    21
9.  Dziļūdens zivis    21
10.  Dzīves ilgums    21
11.  Maskēšanās    22
12.  Zivju aizsardzība    23
13.  Daži interesanti fakti    24
14.  Reņģes Baltijas jūrā    25
14.1.  Nozvejas un zvejas izraisītās mirstības koeficienta dinamika (Fm)    26
14.2.  Reņģu nārsta bara biomasa Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī    27
14.3.  Visu valstu reņģes nozveja Baltijas jūrā    28
15.  Brētliņa Baltijas jūrā    29
15.1.  Nozvejas un zvejas izraisītās mirstības koeficienta dinamika( Fm)    30
15.2.  Brētliņu nārsta bara biomasa Baltijas jūrā 1974-2001.gadā    30
16.  Menca Baltijas jūrā    31
16.1.  Nozvejas un zvejas izraisītās mirstības koeficienta dinamika( F    32
16.2.  Mencu nārsta bara biomasa Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī 1991.2001.gada    33
17.  Lasis Baltijas jūrā    34
18.  Latvijas zvejas flotes lašu nozveja un nozvejas limits Baltijas jūrā 1991.-200.gadā    34
19.  Zivju resursu stāvokļa un zvejas iespēju ilgtermiņa prognoze    36
Darba fragmentsAizvērt

Salīdzinot ar 90. gadu sākumu, lašu nozveja ir būtiski samazinājusies, galvenokārt zemā tirgus pieprasījuma dēļ. 2000. gadā Latvijas zvejas flotes nozvejotais lašu daudzums sasniedza tikai 31% no 1991. gada apjoma. Šajā gadā Latvija izmantoja tikai 50% no tai noteiktās kvotas. Latvijai noteiktā kvota nav mainījusies
Baltijas jūras lašu populācija pastāv bioloģiski drošā līmenī, tomēr lielāko tās daļu veido mākslīgi izaudzēti indivīdi. Lašu dabiskā nārsta mazuļu skaitu novērtē tikai kā 9% no kopējā mazuļu skaita jūrā. Viens no nākotnes mērķiem ir palielināt dabiski atražojušos lašu īpatsvaru, tā sasniegšanai tiek īstenots starptautisks "Lašu rīcības plāns".

Zivju resursu stāvokļa un zvejas iespēju ilgtermiņa prognoze.
Zivju resursu stāvokli Baltijas jūrā ietekmē jūras vides stāvoklis – skābekļa,
saluma un temperatūras režīms, kā arī zvejas intensitāte.
2002.-2003.gadā bija vairāki spēcīgi Ziemeļjūras ūdeņu ieplūdumi Baltijas
jūras centrālajā daļā, kuriem turpinoties, varētu būtiski uzlaboties mencas nārsta apstākļi un mencas krājumu papildinošais mazuļu daudzums un mencas krājumu stāvoklis. Tas, pie noteikuma, ka nenotiks šo ražīgo mencas paaudžu pār zveja pirmajos krājuma papildināšanās gados, varētu izraisīt mencas nozvejas pieaugumu 2007-2010.gada par 30-60%.
Vienlaicīgi, pieaugot mencas krājumam, samazinātos tās barības objekta –
brētliņas krājumi un nozveja par 15-20%.
Reņģes nozveju Baltijas jūrā, sakarā ar tās krājuma struktūras
sadrumstalotību, prognozēt grūti, tādēļ var pieņemt, ka tā saglabāsies patreizējā līmenī.
Reņģes krājumu papildinājums Rīgas juras līci ir atkarīgs no nārsta
produktivitātes, ko savukārt ietekme pirms nārsta ziemas bargums, ko prognozēt nav iespējams. Tā, ka reņģes krājums un nozveja patreizējā periodā ir vēsturiski maksimālā līmenī, tuvākajos gados arī pie optimālas zvejas intensitātes drīzāk iespējama krājuma samazināšanās, kas izraisītu arī reņģes zvejas iespēju kritumu 10-20% apjoma.
Jāatzīmē, ka zvejas kuģu darbības tālākas perspektīvas būs loti atkarīgas no
ES politikas zivju resursu izmantošanas regulēšana Baltijas jūrā. Sevišķi tas skar laša zveju ar dreifējošajiem tikliem un mencas zveju ar grunts tīkliem saistībā ar pasākumiem jūras zīdītāju un ūdensputnu pie zvejas samazināšanai.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties