Nobeigums
Raksturojot sīkāk četrus no astoņiem Junga snigtajiem psiholoģiskajiem tipiem, var secināt, kādas ir šo tipu galvenās pazīmēs. Respektīvi, ekstravertajam mentālajam (domāšanas) tipam raksturīga izteikta interese par apkārtējo pasauli, šie cilvēki ir ļoti precīzi, loģiski, balstās uz faktiem. Ekstravertajam sensorajam tipam svarīgi ir gūt jaunus iespaidus, un šie cilvēki būtībā ir dzīves baudītāji. Intravertajam mentālajam (domāšanas) tipam psihiskā enerģija vērsta uz sevis izpratni, savas dvēseles sajūtām. Šie cilvēki mēģina izprast, kas notiek viņā pašā un būtībā veic pašanalīzi. Savukārt intravertajam sensorajam tipam svarīgākais ir ieklausīšanās sevī, sajūtas, kas nāk no dvēseļu dzīlēm. Viņiem nereti ir grūti izteikt sajūtas vārdos, un šie cilvēki pēc profesijas nereti ir mākslinieki.
Nobeigumā jāsecina, ka domājošā, emocionālā, sensorā un intuitīvā tipu savdabība parādās no cilvēka ekstraversijas – intraversijas. Piemēram, domājošais tips var būt gan ekstraverts, gan intraverts. Atkarībā no tā, ekstravertajam domājošajam tipam būs raksturīga darījumu loģika, izdevīgums, savukārt intravertajam domājošajam tipam – attiecību loģika, zinātniskās teorijas. Līdz ar to var secināt, ka šo tipoloģiju var pielietot praktiskie. Piemēram, izanalizējot kādas personas domāšanu, emocijas, sajūtas un intuīciju, kā arī noskaidrojot, vai šis cilvēks ir introverts vai ekstraverts, mēs iegūstam priekšstatu par indivīda īpašībām. Tas, savukārt var palīdzēt piemērotākās profesijas vai izglītības izvēlē.
Vēl kāds aspekts, kur K.G.Junga tipoloģiju var pielietot praktiski, ir veidojot priekšstatus kā uzvedas konkrētas tautības pārstāvji, piemēram, latvieši, krievi, musulmaņi u.c.
Pārzinot Junga psiholoģiskos tipus, cilvēkam paveras iespējas ne tikai vienkārši noskaidrot pie kura tipa pieder, piemēram, Čarlzs Darvins, bet paveras iespējas arī vairāk izprast konkrētās personas rīcības motīvus, līdz ar to sabiedrībā veidojas lielāka savstarpējā rīcības izpratne.
…
