-
Nīderlandes māksla 17.gadsimtā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Flāmu mākslas skolas izveidošanās | 4 | |
Flāmu 17.gs glezniecība | 4 | |
Spilgtākie pārstāvji | 5 | |
PĪTERS PAULS RUBENSS (1577-1640) | 5 | |
ANTONISS VAN DEIKS (1599-1641) | 8 | |
JĀKOBS JORDĀNSS (1593-1678) | 10 | |
Māksla Holandē 17.gadsimta 40.-60. Gados | 13 | |
Portrets | 13 | |
FRANS HALSS (1580-1666) | 13 | |
REMBRANTS HARMENS VAN REINS (1606-1669) | 15 | |
Sadzīves žanrs | 17 | |
JANS STĒNS (1626-1679) | 18 | |
GERARDS TERBORHS (1617 – 1681) | 18 | |
JANS VERMĒRS VAN DELFTS (1632-1675) | 19 | |
Ainavu glezniecība | 20 | |
JAKOBS van REISDĀLS (1628/29 -1682) | 20 | |
MEINDERTS HOBEMS (1638 – 1709) | 21 | |
Klusās dabas žanrs | 21 | |
Holandes mākslas noriets | 23 | |
ATTĒLU SARAKSTS | 24 |
Ap 17.gs. vidu holandiešu klusās dabas gleznojumu raksturs mainījās. Samērā pieticīgo brokastu vietā modē nāca bagātīgie un efektīgie t.s. deserti, kur uz marmora galdiem novietoti apgleznoti fajansa trauki, piekrauti ar svešzemju augļiem – persikiem, apelsīniem un vīnogām. Parādījās dārgi kristāla kausi un no sudraba kaltas kannas. Daudzveidīgāki kļuva attēloto priekšmetu kārtojumi, efektīgāks to izgaismojums. Vēl precīzāk tika izkopts priekšmetu un trauku virsmas faktūras gleznojums un krāstoņu nianšu izsmalcinātība dažādu stikla šķirņu atveidojumā. Starp visiem klusās dabas meistariem tagad izcēlās Villems Kalfs (1619-1693) un Ābrahāms van Baierens (1620/21-1690). Baierena klusās dabas ir kompozicionāli kompaktas, emocionāli piesatinātās, krāstoņiem bagātās („Augļi” 17.gs. 60. Gadi, Leipcigas mākslas galerija) Kalfs visu mūžu gleznoja brīvā manierē; daiļrades sākumā tās bija demokrātiskas „virtuves ainas” – kastroļi, pannas, visādi sakņaugi, vēlāk – izmeklēti svešzemju augļi, dārgu sudrabu un dažādu šķirņu stikla trauku uzstādījumi, gleznoti bagātīgos krāstoņu pretstatījumos („Klusā daba ar kausu, kas darināts no perlamutra gliemežvāka”, 1655-1660, Maskava, Cittautu mākslas muzejs).
HOLANDES MĀKSLAS NORIETS
Sākot ar 17. Gs. 70. Gadiem, vērojams holandiešu tēlotājas mākslas noriets. Pamazām izzuda tās savdabība un oriģinālais skatījums. Šajā laikā Holandē turīgajās aprindās izplatījās tieksme kopēt Francijas galma un aristokrātijas gaumi. Šī tendence uzspieda savu zīmogu tēlotājai mākslai. Līdz ar to holandiešu tēlotāja māksla zaudēja savas demokrātiskās tradīcijas. Kultūras dzīves apsīkumu veicināja arī tālaika Holandes ilgās cīņas ar Angliju, kurās Holande zaudēja savu starptautiskās tirdzniecības lielvalsts statusu.
…
Holande ir pirmā buržuāziskā zeme, kur revolūcija vaina¬gojās ar uzvaru. Pēc 1609. gadā noslēgtā pamiera tika atzīta Ziemeļnīderlandes politiskā neatkarība no Spānijas. Revolū-cija likvidēja arī katoļu baznīcas jūgu. Holandē nostiprinājās kalvinisms. Lai gan, tirdzniecībai attīstoties, valstī auga lielas pilsētas un, ekonomikai nostiprinoties, tapa varenas hidrotehniskās ierīces - aizsprosti, dambji, kanāli, slūžas - arhitektūra te neieguva vadošo nozīmi, iespējams, tāpēc, ka tai bija jārisina galvenokārt utilitāri uzdevumi. Glezniecība šajā zemē aizsteidzās visām mākslām priekšā. Gleznas te bija kā bagātnieka, tā arī nabaga amatnieka, pat zemnieka mājas rota. 17.gs bija laiks, kad Nīderlandes māksla sazarojās divās lielās nacionālās mākslas skolās: flāmu un holandiešu. Minēto skolu izveidošanos veicināja abu Nīderlandes galveno provinču – Flandrijas un Holandes atšķirīgā attīstības vēsture. Cīņas gaitā pēc patstāvības abas šīs provinces nonāca zem atškirīgas politiskās varas, kas savukārt nosacīja atšķirīgu sociālo un ekonomisko attīstību un līdz ar to arī visas garīgās dzīves veidošanos.
- 17.-18.gadsimta politiskās cīņas un monarhiju kari Eiropā
- 17.-18.gadsimta politiskās cīņas un monarhiju kari Eiropā. Absolūtisms
- Nīderlandes māksla 17.gadsimtā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!17.-18.gadsimta politiskās cīņas un monarhiju kari Eiropā. Absolūtisms
Konspekts augstskolai3
-
17.-18.gadsimta politiskās cīņas un monarhiju kari Eiropā
Konspekts augstskolai5
-
Reformācija un kontrreformācija Eiropā un tās sekas 16.gs.-17.gs. vidū
Konspekts augstskolai4
-
Valdnieks un pavalstnieki: politiskā doma renesanses laikā; angļu politikas teorija 17.–18.gadsimtā
Konspekts augstskolai4
-
Kultūras norises Latvijā 20.gadsimta otrajā pusē, grafiķi Kārlis Padegs, Sigismunds Vidbergs un Ernests Zīverts
Konspekts augstskolai7