Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
14,20 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:713299
 
Vērtējums:
Publicēts: 19.01.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Meteoroloģijas, klimatoloģijas un hidroloģijas priekšmeti; to vieta vides zinātnēs un hidrotehnikā   
2.  Atmosfēra un hidrosfēra. To sastāvs un izcelšanās   
3.  Galvenās ziņas par meteoroloģijas un hidroloģijas attīstības vēstur   
4.  Ūdens fizikālās un ķīmiskās īpašības   
5.  Ūdens aprite dabā. Jēdziens par ūdens bilanci   
6.  Ūdens izplatība uz Zemes. Ūdens krājumi un ūdens resursi   
7.  Atmosfēras uzbūve   
8.  Atmosfēras gaisa galvenās termodināmiskās īpašības   
9.  Starojuma un siltuma enerģija atmosfērā   
10.  Zemes un gaisa temperatūras režīms   
11.  Gaisa mitrums un praksē lietotie tā izteikšanas veidi   
12.  Iztvaikošanas no augsnes un ūdens virsmas; tās aprēķināšana   
13.  Ūdens tvaiku kondensācija, migla un mākoņi   
14.  Mākoņu veidi (klasifikācija)   
15.  Nokrišņi; nokrišņu veidi; nokrišņu intensitāte   
16.  Bāriskais lauks; vēja virziens un stiprums   
17.  Atmosfēras vispārējā cirkulācija; vidējo platuma grādu cikloni   
18.  Atmosfēras frontes. Laika apstākļu paredzēšana   
19.  Klimats; klimatu veidojošie procesi un vietējie apstākļi   
20.  Klimatu klasifikācija. Latvijas klimats. Mikroklimats   
21.  Klimata izmaiņas   
22.  Upe, tās pietekas, upju sistēma. Upes baseins. Upes baseina hidrogrāfiskie raksturojumi   
23.  Upes ieleja un gultne. Paliene. Garenprofils un šķērsprofils. Slīpums   
24.  Ūdens plūsma upēs. Šķērscirkulācija   
25.  Upju režīms (caurplūdumu, līmeņu, termiskais, ledus)   
26.  Upju notece. Galvenie noteci raksturojošie lielumi. Hidrogrāfs   
27.  Noteces veidošanās (noteces veidošanās modelis)   
28.  Upju ūdens pieplūdes (barošanās)tipi. Ūdens režīma fāzes. Noteces sadalījums pa sezonām   
29.  Noteces veidošanās fiziski- ģeogrāfiskie faktori. Baseina virsmas faktori   
30.  Virszemes noteces veidošanās   
31.  Pazemes ūdeņu režīms. Virszemes un pazemes ūdeņu mijiedarbība   
32.  Ūdensteču jauda un enerģija   
33.  Jēdziens par ūdens eroziju; nogāžu erozija un gultnes erozija; ūdens eroziju ietekmējošie faktori   
34.  Upju saneši. Suspendētie saneši. Cietvielu notece. Rupjie saneši. Gultni formējošie saneši   
35.  Gultņu procesi   
36.  Ezeru izcelšanās, tipi, ezerdobes morfometriskie raksturojumi   
37.  Ezeru ūdens bilance   
38.  Dināmiskās parādības ezeros un ūdenskrātuvēs. Vējviļņi   
39.  Ezeru termiskais un ledus režīms   
40.  Ezeru ietekme uz upju noteci   
41.  Purvi; to veidošanās un tipi   
42.  Purvu hidroloģiskais režīms   
43.  Hidrometrijas uzdevumi un hidrometriskais tikls Latvijā   
44.  Ūdens līmeņu mērīšana. Līmeņpostenis, hidrometriskais postenis. To novietojums un iekārtojums. Posteņa nulle   
45.  Ūdens līmeņa novērošana. Līmeņu pašrakstītāji   
46.  Ūdens dziļumu mērīšana. Ūdens dziļumu mērīšanas aparāti un paņēmieni   
47.  Ūdens straumes ātrumu mērīšana. Straumes ātruma mērīšanas instrumenti. Hidrometriskie spārniņi; to tarēšana   
48.  Ātrumu sadalījums upes šķērsgriezumā. Vidējie ātrumi vertikālē un šķērsgriezumā. Izotahas   
49.  Caurplūdumu noteikšana. Caurplūdumu mērīšanas principi un paņēmieni   
Darba fragmentsAizvērt

40.Ezeru ietekme uz upju noteci
Notece ir ūdens aprites dabā sauszemes posms. Ūdens pārvietošanās noteces procesā notiek pa zemes virsu, kā arī pa augsni un iežu slāņiem. Ja tiek veikta ezera līmeņa regulēšana, vai arī caurplūdumu regulēšana, tad tas ietkmē arī upi, kas ietek vai iztek ezerā un tās noteci.

41.Purvi; to veidošanās un tipi
Purvu veidošanos nosaka apkārtējā vide: klimats, reljefs, minerālais pamatslānis, ģeoloģiskā uzbūve utt. Purvi ir ekosistēmas, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs periodisks mitrums, īpatnēja veģetācija un īpatnēja augsne – kūdra, kas sastāv no augu atliekām ar dažādu sadalīšanās pakāpi.
Purvu tipi:Zāļu purvi (49% no purviem) izveidojas vietās, kur pieplūst gruntsūdeņi vai ar minerālvielām bagāti virsūdeņi. Zāļu purvi ir ļoti slapji ar stipri mineralizējušos un labi sadalījušos un mazāk skābu (pH3,5-4,0) kūdru. Tiem ir raksturīga blīva, samērā daudzveidīga sūnu sega, pundurkoki, neliels zāļu un ziedaugu sugu skaits.
Pārejas purvi (5% no purviem) veidojas vietās, kur purvu barošanās procesā mazinājusies gruntsūdeņu nozīme, bet palielinājusies nokrišņu nozīme. Pārejas purvos sastopami pieticīgākie zāļu purva augi un minerālvielu ziņā prasīgākie sūnu purva augi.
Sūnu purvi (45% no purviem) ir sausāki, taču kūdras sadalīšanāspakāpe tajos ir ievērojami zemāka. Sūnu purva kūdra ir ļoti skāba (pH3.0 – 3.5 ). Sūnu purva augi barības vielas iegūst vienīgi no nokrišņiem, tāpēc tie sugu skaita ziņā ir ļoti nabadzīgi. Ir sastopamas ne vairāk kā 12 - 15 augu sugas pamatā sfagnu sūnas.

42.Purvu hidroloģiskais režīms
Purvi ir ievērojami mitruma akumulētāji. Purvā uzkrāto ūdeņu lielākā daļa ir cieši saistīta ar kūdras sauso vielu un līdz ar to purvu ūdens krājumi nespēj kalpot par upju barošanās papildus avotu. Smaguma spēka ietekmē aizplūst tikai kūdrā esošais brīvais ūdens, tāpēc nosusinot purvu ar grāvjiem ūdens saturs kūdrā samazinās relatīvi nedaudz, pārējais ūdens samazinās tam iztvaikojot.

43.Hidrometrijas uzdevumi un hidrometriskais tikls Latvijā
Lielākajās Latvijas upēs (Daugavā un Ventā kopš 1881.gada) posteņus līdz 1940. gadam pārzināja Ekonomikas ministrijas Jūrniecības departaments. 1940.gadā pavisam bija 107 posteņi. Tagad šos posteņus aprūpē LVĢMC . Pašlaik darbojas 53 upju un ezeru novērojumu stacijas (monitoringa tīkls).
Mazajās un vidējās upes līdz 1940.gadam novērojumus veica Zemkopības ministrijas Kultūrtehniskā daļa.
Līdz 1940.gadm novērojumi pavisam bija veikti 174 posteņos; 1940.gadā darbojās 77 posteņi. Pašlaik daļa šo, kā arī no jauna ierīkotie posteņi ir Lauku atbalsta dienesta pārzinā. Novērojumus praktiski organizē un apkopo valsts SIA “Meliorprojekts”.
Daļā posteņu tiek veikti tikai ūdens līmeņu novērojumi. Taču lielākajā daļā posteņu veic arī upes caurplūdumu mērījumus. Tieši šie posteņi ir hidrometriskā tīkla nozīmīgākā daļa.
Hidrometriskie spārniņi- Tradicionāls instruments straumes ātrumu un līdz ar to caurplūdumu noteikšanai hidroloģiskajā postenī ir hidrometriskie spārniņi.

44.Ūdens līmeņu mērīšana. Līmeņpostenis, hidrometriskais postenis. To novietojums un iekārtojums. Posteņa nulle
Ūdens līmeni postenī mēra virs katram postenim īpaši izvēlētas horizontālas atskaites plaknes, kuru parasti pieņem zemāk par novērotajiem zemākajiem ūdens līmeņiem un kurai tiek noteikta absolūtā augstuma atzīme. Šo atskaites plakni sauc par nilles posteņie. Atkarībā no upes krastu formas un posteņa nozīmes iekārto latu posteņus(to ierīko ja ir būve, tilts, pie kā var to piestiprināt), pāļu posteņus, pašrakstītāju posteņus (novieto mājiņā virs akas, kura ar guļcauruli savienota ar upi, akas ūdenim jābūt mierīgam un atrastos vienā augstumā ar ūdeni upē).

45.Ūdens līmeņa novērošana. Līmeņu pašrakstītāji- pašrakstītāju posteņus (novieto mājiņā virs akas, kura ar guļcauruli savienota ar upi, akas ūdenim jābūt mierīgam un atrastos vienā augstumā ar ūdeni upē. Pēdējā laikā mehānisku pašrakstītāju vietā lieto elektroniskas datu reģistrācijas iekārtas, atkrīt pašrakstītāj aka ar pludiņu, jo līmeni nosaka ar hidrostatiskā spiediena sensoru palīdzību.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −7,70 €
Materiālu komplekts Nr. 1248502
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties