Pāns grieķu mitoloģijā ir ganāmpulku, mežu un lauku dievs. Šim grieķu dievam ir spilgti izteiktas htoniskas iezīmes, kas saistītas gan ar viņa izcelsmi, gan ārējo izskatu. Pāns ir nimfas Driopes un Hermeja dēls; dzimis Arkādijā. Pie Pāna piedzimšanas viņa māte nobijās viņa izskata dēļ un pameta bērnu. Hermejs viņu aiznesa uz Olimpu. Pāna izskats uzjautrinājis Hermeju un Olimpa dievus, viņi to nosaukuši par Pānu, kas nozīmē „viņiem patīkams’’. Patiesībā Pāna vārds radies no’’ ide’’ saknes pus-, paus- -> ”darīt auglīgu”. Tas atbilst šā dieva funkcijām un tuvina to Dionīsam. Būdams stihisko zemes auglības spēku dēmons, Pāns kopā ar satīriem un silēniem ir Dionīsa pavadoņu vidū. Pāns ir miksantropisks: viņam ir kazas kājas un ragi, ķermenis klāts ar matiem. Pānam raksturīga tieksme pēc vīna un jautrības. Mīlas kaislē viņš vajā nimfas. Bailēs no Pāna nimfa Sīringa parvēršas par niedri.
Aīds grieķu mitaloģijas dievs – veļu valstības valdnieks, kā arī pati mirušo valstība.
Sākotnēji šajā vārdā dēvēja tikai dievu, taču tā ģenitīvs nozīmēja (saīsināti) "Aīda mājoklis", un drīz vien arī nominatīvu sāka lietot, lai apzīmētu veļu valstību. Aīds nav nāves dievs (nāves iemiesojums sengrieķu mitoloģijā ir Tanats). Romiešu mitoloģijā Aīdu dēvē par Plutonu (no grieķu Πλούτων). Aīds ir olimpiskā dievība, kaut arī pastavīgi mīt savā pazemes valstībā. Viņš ir Krona un Rejas dēls, Zeva un Poseidona brālis, ar kuriem sadalījis gāztā tēva mantojumu. Aīds sēž melnkoka tronī, viņa pajūgu velk ogļmelni zirgi, viņam bija vēl trīsgalvains suns, kas sargā ieeju pazemē. Aīda simboli ir bruņucepure, kas dara neredzamu (to viņš dažkārt aizdeva gan dieviem, gan cilvēkiem, piemēram, Persejam), kā arī divzaru zizlis. Citi Aīda atribūti ir narcise un ciprese. Aīds valda kopā ar sievu Persefoni (Zeva un Dēmetras meitu), ko viņš nolaupījis, kad tā lasījusi pļavā ziedus. …
