Secinājumi un priekšlikumi
Darba gaitā autorei ir izdarījusi vairākus secinājumus, kā arī priekšlikumus:
Secinājumi:
1. Vērojot sociālekonomisko faktoru atšķirības Latvijas reģionos, autore secina, ka Latvijā nav vienota darba tirgus. Ja Rīgas reģionam darba tirgus situācija ir salīdzinoši stabila, tad kā problemātiskākais reģions iezīmējas Latgale ar augstiem bezdarba rādītājiem.
2. Latvijas izglītības sistēma nedarbojas efektīvi krīzes situācijā, tai ir nepieciešami radikāli uzlabojumi, lai piepildītu darba tirgu ar trūkstošajām specialitātēm, jo arī bezdarbnieku skaits starp vispārējo un augstāko izglītību saņēmušajiem ir ļoti augsts.
3. Latgales reģionam ir ļoti daudz neizmantotu iespēju, lai attīstītos, piemēram, sadarbība ar robežvalstīm, lauksaimniecībā izmantojamā zeme, mežu platības, u.c. Kā iemesls Latgales neattīstībai ir jāmin jaunāko tehnoloģiju nepielietošana, kā arī speciālistu deficīts un, protams, finansiālo līdzekļu trūkums.
4. 2008. gads visos Latvijas reģionos ir iezīmējies kā robeža starp uzplaukušu ekonomisko situāciju un norietu. Šajā laikā sākās pasaules ekonomiskā krīze, kas Latviju, kā mazu valsti ar importa pārsvaru pār eksportu, ietekmēja ļoti spēcīgi.
5. Sociālekonomisko faktoru analīze liecina, ka Pierīgas reģionā, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, situācija uz 2009. gadu lielākoties ir bijusi vispozitīvākā – ar pozitīvu migrācijas saldo, ar iedzīvotāju darbspējas vecumā skaita pieaugumu, kā arī ar kopējo iedzīvotāju skaita pieaugumu. Pārējos reģionos šie skaitļi samazinājās.
6. Sieviešu bezdarba līmenis ik gadus ir pārsniedzis vīriešu bezdarba līmeni, jo Latvijas tautsaimniecības nozarēs lielākoties ir vīriešiem piemēroti darbi. Latvijā trūkst darbavietu, kas domātas sieviešu darbarokām.
7. Lai arī Latgales reģionā bezdarbnieču pārsvars, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, ik gadus ir bijis augstākais, 2009. gadā vislielākais ilgstošo bezdarbnieču pārsvars bija Kurzemes reģionā. Tas liecina par Kurzemes reģiona ilgstošām bezdarba problēmām, kuras netiek risinātas ilgtermiņā.
8. 2009. gadā Latvijas reģionos arvien samazinās gan brīvo, gan aizņemto darba vietu skaits, kas liecina par darbavietu vispārīgu samazināšanos uzņēmumu likvidāciju dēļ, nelegāli nodarbināto pieaugumu, kā arī straujo valsts iestāžu darbavietu samazināšanu.
9. 2009. gadā samazinot bezdarbnieku pabalstu izmaksas laiku no 12 līdz 9 mēnešiem, tiek veicināta bezdarbnieku arvien aktīvāka iesaistīšanās NVA piedāvātajos pasākumos, tomēr tas veicina arī lielāku reģistrēto bezdarbu, emigrācijas pastiprināšanos, kā arī iedzīvotāju skaita samazināšanos.
10. Ar katru gadu Latvijas reģionu darba tirgū palielinās to bezdarbnieku skaits, kuri ir sasnieguši arvien vecāku vecuma grupu, kulmināciju sasniedzot 2008. gada beigās/2009. gada sākumā. Tas liecina par darba devēju diskriminējošo attieksmi pret darbinieku vecumu, kā arī par Latvijas populācijas novecošanos.
11. Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits strauji pieauga līdz 2008. gada sākumam, bet 2008. gada beigās piedzīvoja lielāko kritumu 5 gadu laikā. Šāds lēciens vēl nebija piedzīvots Latvijas reģionos, kas liecina par valdības pārāk pozitīvajām ekonomikas prognozēm, strauji palielinot algas, izraisot strauju inflāciju, kā rezultātā sabruka šī izveidotā ideālā vīzija, radot milzīgo bezdarbu valstī.
12. NVA veiktie pasākumi ļoti pozitīvi ietekmējuši bezdarbnieku situāciju. 2009. gadā reģistrēto bezdarbnieku skaita līmenis reģionos bija ļoti audzis, it īpaši Latgales un Vidzemes reģionā, tomēr, izmantojot dažādos piedāvājumus (kursus, seminārus, pagaidu algotos darbus, apmācības, utt.), ievērojams skaits no reģistrētajiem bezdarbniekiem ieguva darbu. 100 latu stipendijas programma ir nodrošinājusi ar iztikas līdzekļiem lielāko skaitu no reģistrētajiem bezdarbniekiem.
Priekšlikumi
1. Izglītības Ministrijai ir jāveic izmaiņas izglītības sistēmā, kuras veicinātu skolēnus studēt specializētās un trūkstošās profesijas, kuru trūkst Latvijas darba tirgū (inženierija, IT, pētniecība, specifiskie medicīnas novirzieni, u.c.)
2. Reģionu attīstības aģentūrām ir jāveicina tādu nozaru attīstību, kur pieprasītāks būtu sieviešu darbaspēks, jo uz doto brīdi ir konstatēts sieviešu bezdarba pārsvars.
…
