Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:701020
 
Vērtējums:
Publicēts: 09.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 13 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
1.  Delegatīvā demokrātija    4
1.1.  Delegatīvās demokrātijas iezīmes    4
1.2.  Delegatīvā demokrātija Ukrainā    5
2.  Ukrainā kopš 2005.gada    7
2.1.  Delegatīvā demokrātija Ukrainā kopš 2005.gada    8
  Nobeigums    13
  Izmantotās literatūras saraksts    15
Darba fragmentsAizvērt

Pasaules izplatītākais politiskais režīms ir demokrātija, bet valstīs tiek veidoti dažādi demokrātijas tipi. Demokrātija ir diezgan apstrīdams jēdziens, tomēr tas tiek uzskatīts par sabiedrības pārvaldes formu. Mūsdienās aizvien vairāk sabiedrības izvēlētie demokrātisko valstu vadītāji palielina savu varu un pilnvaras šī režīma ietvaros, tādā veidā piesaistot autoritārisma iezīmes demokrātiskam režīmam. Guillermo O’Donels savā pētījumā „Delegatīvā demokrātija?” konceptualizē „delegatīvās” demokrātijas tipu, kas viņaprāt ir veidojies mainoties autoritāram režīmam uz demokrātisku režīmu, aizgūstot autoritārisma iezīmes demokrātiskā valstī. Delegatīvā demokrātija pēc O’Donela domām valstīs rodas dziļu sociālo un ekonomisko krīžu rezultātā.
1994.gadā tika veikts pētījums par delegatīvās demokrātijas pazīmēm Krievijā un Ukrainā „Delegative democracy in Russia and Ukraine” , pētījuma autors ir Pauls Kubiceks. Šajā pētījumā tiek izmantots jēdziens delegatīvā demokrātija saistībā ar attīstību Krievijā un Ukrainā deviņdesmito gadu sākumā. „Tās ir kā šī fenomena piemērs, jo šo valstu līderi, kas tika tautas ievēlēti, izmanto savas demokrātiskās leģimitātes, lai attaisnotu savu autoritatīvo rīcību. Faktori, kas veicina šo tendenci ir dziļās sociālekonomiskās krīzes, politiskās kultūras pastāvēšana, kā arī institūciju trūkums, lai nodrošinātu drošas demokrātiskas normas. Pētījumā analizējot, dažādus argumentus ir apstiprinājies, ka šo noteikumu forma diez vai pildīs savus solījumus un rezultātā grauj reprezantīvo, plurālistisko demokrātiju.”1
Paula Kubiceka pētījums tika veikts pirms 14 gadiem, tādēļ autore vēlas noskaidrot vai esošā Ukrainas prezidenta Vladimira Juščenko rīcība atspoguļo delegatīvās demokrātijas iezīmes. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1130895
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties