Anglija (9.-15.gs.)
Alfrēds lielais
Alfrēds Lielais bija anglosakšu Veseksas karalistes karalis no 871.g un visu anglosakšu karalis no 886.g. No Veseksu dinastijas viena no leģendārākajām angļu vēsturiskajām personām, kuram izdevās apvienot anglosakšu valstis vienā valstī.
Vilhelms I iekarotājs
Vilhelms I iekarotājs pasludināja visas zemes par savu īpašumu uz izdalīja tās lēņos gan laicīgām, gan garīgajām personām. Lielākā daļa tika Vilhelma I kara biedriem. Karalis pavēlēja uzskaitīt visas zemes un īpašumus, kuras rezultāti apkopoti 1086.g. „Pastarās tiesas grāmatā” (nosaukums cēlies no tā, ka karaļa pilnvarotie pieprasīja visiem stāstīt tikai patiesību „kā pastarajā tiesā”). Pamatojoties uz to, tika aprēķināti nodokļi un karalis guva precīzu pārskatu pār vasaļu ienākumiem.
Henrijs I un Henrijs II
Henrijs I Normandijas hercogs un pēdējais Anglijas karalis no Normandiešu dinastijas. Viljama iekarotāja jaunākais dēls. Henrija valdīšana vēsturē iegājusi ar karalistes vienotības atjaunošanu pēc uzvaras 1105. gadā pār vecāko brāli, Normandijas hercogu un Meinas grāfu Robertu Kurthosu, kā arī ar virkni administratīvo un finanšu reform. Pēc viņa nāves nebija likumīga troņmantnieka vīriešu kārtā, un Anglijas karalistē sākās ilgs un postošs pilsoņu karš starp Henrija meitu imperatori Matildi un māsasdēlu Stefanu Bluā.
Henrijs II valdīja kā karalis Anglijā 1154.-1189. gadam. Henrijs II 19 gadu vecumā aprecējās ar Elinioru. Viņam bija 8 bērni.
…