SECINĀJUMI
Teļš piedzimst ar iedzimtu zīšanas refleksu. Zīžot uzņemtais piens neizraisa gremošanas traucējumus un pārēšanos.
Glumenieks teļam sastāda 60%, spureklis – 25% no kopējās kuņģu ietilpības- apgrieztās proporcijās kā pieaugušai govij.
Jaundzimuša teļa organismā nav imūnvielu, pirmo organisma aizsardzību nodrošina mātes jaunpiens, veidojot pasīvo imunitāti. Spēja visintensīvāk absorbēt jaunpiena imūnvielas caur zarnu sieniņām teļam ir pirmajās 12 stundās pēc piedzimšanas.
Pietiekošu Ig koncentrāciju teļa asinīs nodrošina 300-400 g jaunpienā esošo Ig, šādu daudzumu Ig satur 5-7 litri jaunpiena, kuru vēlams izēdināt 3-4 ēdināšanas reizēs.
Piena izēdināšanu var pārtraukt, ja teļa svars ir vidēji 80 kg, ir 8 nedēļas vecs un dienā uzņem 1,5 kg spēkbarības.
Sākot ar piekto dzīves dienu, teļam jāizbaro speciālas granulas vai sausās barības un graudu maisījums, kurš satur 16-17% kopproteīna un 15% olbaltumvielu.
Teļš jāēdina ar mērķi, lai 4.vai vēlākais 6.mēnesī dzīvnieki būtu pilnībā pieradināti iztikt no augu valsts barības līdzekļiem.
Svarīga loma ir barības garšas īpašībām- barībai, ja dzīvnieks apēd to ar apetīti, tā ir bagātīgi sasiekalota, labāk sagremojas un izmantojas.
Sagremojamā proteīna vajadzība uz vienu barības vienību telītēm pirmajos 3 mēnešos ir 120-130 g, 4-6 mēnešu vecumā-110-120 g, bet maiņas enerģijas patēriņš uz vienu barības vienību pirmajos trīs mēnešos 30-38 MJ, 4-6 mēnešu vecumā 45-60MJ.
…
