Referāts
Humanitārās zinātnes
Psiholoģija
Ārpusstundu sporta pasākumi pozitīvu attieksmju attīstība...-
Ārpusstundu sporta pasākumi pozitīvu attieksmju attīstībai pret sporta stundām 7.klases skolēniem
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 5 | |
1. | Pusaudžu vecumposma īpatnību pedagoģiskais raksturojums | 17 |
2. | Attieksmes jēdziens un attieksmes attīstība pusaudžu vecumā | 20 |
3. | Ārpusstundu sporta pasākumu organizēšanas un vadīšanas metodika | 25 |
4. | Pētījums par 7. klases skolēnu attieksmi un tas īpatnību attīstību skolā | 26 |
4.1. | Pētījuma norise un tas metožu apraksts | 28 |
4.2. | Pētījuma iegūtie rezultāti un to analīze | 36 |
SECINĀJUMI | 37 | |
IZMANTOTAS LITERATŪRAS SARAKSTS | 38 |
Pusaudzis vispirms pārdzīvo neveiksmes mācībās. Labākajā gadījuma pusaudzis cenšas sekmes uzlabot vai kompensē neveiksmes mācībās ar sasniegumiem sportā, mūzikā, mākslā. Sliktākajā gadījumā-neapmeklē tās mācību stundas, kur viņš negūst sekmes, tad sāk neapmeklēt skolu vispār. Sodi un rājieni vel vairāk pastiprina pusaudžu negatīvismu, taču ir gadījumi, kad pieaugušo stingrība palīdz pusaudzim tikt gala ar nesekmību un neattaisnotiem skolas kavējumiem. To pusaudzis novērtē tikai vēlāk un pasaka paldies [G.Svence.,1999.].
Daudz kritizētie, kauninātie un rātie pusaudži izceļas ar izaicinošu uzvedību, ko arī var uzskatīt par kompensācijas reakcijām. Ja tas notiek klasē, pusaudža mērķis ir pievērst klasesbiedru vai skolotāja uzmanību, tādējādi kompensējot savas niecīgas iespējas apliecināties citur. Ja skolotāji uz pusaudžu uzmanības apliecinājumiem sāk pārak eksplozīvi reaģēt, konflikts tikai padziļinās, nevis atrisinās. Pusaudži saņem tieši to, ko velējās, un nākamajā reizē izmantos tās pašas metodes, lai pievērstu pārejot uzmanību un pašapliecinātos, vai arī sakas izvairīties no tādiem pieaugušajiem, kas viņu nemitīgi kritizē.
Pusaudzi, no vienas puses, ir pieauguši, bet, no otras puses, viņi vel ir bērni, tikai to nevēlas atzīt, noliedz. Kas liecina, ka pusaudzi daudzos gadījumos ir vel bērnišķīgi-infantili? Tas parādās pusaudžu nespēja tikt gala ar atbildību, ar pienākumiem, uzņemties atbildību par citiem un sevi. Pusaudzi saka, ka pasi tiks gala, lai neuztraucas, bet, tiklīdz kas nesanāks nav bijusi pieredze, ir pārak liela uzticēšanās cilvēkiem, draugiem), tā zaudē savaldīšanos un krīt panikā, negribīgi atzīstot (vai neatzīstot), ka kļūdījusies. 14 -16 gadīgo pusaudžu ķermenis un intelekts līdzinās pieaugušajiem, bet pusaudži vēl nav nobrieduši sociāli. Raksturīgi, ka bērni dzīvo šodienai, šim mirklim, neredz, kas varētu būt rīt, kādās būs viņu rīcības sekas(„tad jau redzēs”). Paradoksāli, bet fakts, ka pusaudži , ārēji noliedzot kontroli, tomēr bez kontroles un ierobežojumiem nevar dzīvot. Vēlāk bērni mūsu pieļāvību, visatļautību var pārmest kā vienaldzību. Pusaudžiem ir vajadzīgi noteikumi, „spēles noteikumi”, lai arī ka viņi pretotos. Taču psihologi iesaka: lai saskarsme nepārvērstos nemitīgos konfliktos, ierobežojošie noteikumi un to nepieciešamība ir jāpārrunā kopā ar pusaudžiem, tātad jāiesaista paši bērni to jautājumu apspriešana, kuri viņus skar. Ja pusaudzis ģimenē nejūt nekādus ierobežojumus, var iet, kur grib un kad grib, viņam var mazināties drošības izjūta un viņš var to meklēt citur-agrīnos dzimumsakaros, iesaistoties kādos grupējumos, izdomāta elka kopēšanā, ‘’fanošanā” par mūziku u.tml. [G.Svence.,1999.].
Galvenais jaunveidojums izziņas procesu attīstībā ir prasmes un iemaņas veidot pašam savas hipotēzes, jaunu, abstraktu jēdzienu apguve, to lietošana uzdevumu risināšanā, teorētiskās domāšanas izveide. Pieaug pašizziņas, paškontroles nozīme, spējas izvelēties no vairākiem variantiem vienu pēc noteiktam pazīmēm, spējas pašam improvizēt, nevis atkārtot pēc šablona, spējas plānot darbību, eksperimentēt [G.Svence.,1999.].…
IEVADS Skola ir vieta, kur visi vai gandrīz visi pusaudži pavada lielāko daļu sava laika. Skolas tiek piedāvātas dažādas skolas aktivitātes lai sekmētu skolēna iesaistīšanos ar kādam skolas aktivitātēm, kā arī ārpusstundu pasākumiem. Tie varētu palīdzēt veidot skolēnu personību, nostiprināt viņa veselību. Sporta stundās apjoms skolā ir neliels. Manuprāt, grūti to panākt skolēnu personību veidošanu un nostiprināšanu, balstoties tikai uz divas reizes atvēlētajām sporta stundām. Pie tam pusaudžu vecuma skolēniem ātri zūd interese pret sporta stundām. Pusaudžu vecums ir tas kritiskais vecums, kad viņiem mainās intereses, bieža garastāvokļa maiņā un ātra interešu zušana par vienu un to pašu darbību. Savukārt kā uzskata Edgars Bremainis šo „hormonu vētru” radīto spriedzi un enerģiju var izmantot, iesaistot pusaudzi skolas sportiskās aktivitātēs . Mūsdienās, attīstoties tehnoloģijām, tajā skaitā- datortehnikai, bērnu fiziskā aktivitāte ar katru gadu samazinās. Ļoti bieži pusaudži labprāt pavada savu brīvo laiku skatoties televizoru vai ilgstoši sēž pie datora. Tāpēc vecākiem un skolotājiem jāvirza pusaudzis uz kādu iespēju pašapliecināties-apmeklēt interešu aktivitates Bērnu kustīgums, it īpaši pilsētas ir diezgan ierobežots. Pusaudži vecumā no 13 līdz 14 gadiem arvien vairāk iesaistās sabiedriskajā dzīvē, viņu fiziskās spējas sāk palielināties. Ir svarīgi, lai gan šīs fiziskas, gan garīgās spējas nesamazinātos. Šajā vecuma bērniem sporta stundas laikā bieži jāmaina un jāievēro variativitāti, lai bērniem nezustu interese. Skolotāju iespējas ir caur radušo pieeju izdomāt papildus iespējas skolēniem nodarboties ar interesantam aktivitātēm ne tikai sporta stundu laikā un arī ārpus tas. Lai skolēniem būtu interesantāk un viņiem veidotos pozitīva attieksme pret sporta stundām, varētu izmantot dažādus ārpusstundu sporta pasākumus. Darba mērķis - izpētīt 7.klases skolēnu attieksmi pret sporta stundām izmantojot ārpusstundu sporta pasākuma kopu Darba uzdevumi: 1. Izpētīt un izanalizēt pedagoģisko un psiholoģisko literatūru par izvirzīto tēmu 2. Izstrādāt noteiktu ārpusstundu sporta pasākuma kopu, lai attīstīt 7. klases skolēniem pozitīvu attieksmi pret sportu stundām 3. Veikt pētījumu kā ārpusstundu sporta pasākumu kopums ietekmē 7. klases skolēnu attieksmi, kā izmainās skolēnu attieksme pret sporta stundām pēc novadītiem ārpusstundu sporta pasākumiem Pētījuma jautājums: Kādas ir iespējas attīstīt pozitīvu attieksmi pret sportu stundām 7.klases skolēniem skolā ? Pētījuma metodes: 1. Literatūras avotu izpēte un analīze 2. Intervija 3. Anketēšana Pētījuma bāze: Daugavpils 12.vidusskola,7.a un 7.b klases skolēni (20 skolēni), viens sporta skolotājs
- Ārpusstundu sporta pasākumi pozitīvu attieksmju attīstībai pret sporta stundām 7.klases skolēniem
- Sporta attīstība no senajiem laikiem līdz mūsdienām
-
Transoloģija sportā
Referāts2 Psiholoģija, Anatomija, veselība, medicīna, higiēna
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Psihotehniķis Rūdolfs Drillis un Latvijas sporta medicīna
Referāts vidusskolai7
-
Sporta filosofija
Referāts vidusskolai8
Novērtēts! -
Sporta filosofija
Referāts vidusskolai14
Novērtēts! -
Dopings sportā
Referāts vidusskolai31
-
Sporta un karatē klubi
Referāts vidusskolai13