Mūzika
Filmā īpaša loma ir mūzikai. Kinofilmas stāstam mūziku sacerēja tikai viens komponists – Klints Mansels. Šim pašam komponistam ir albums, kas radīts, īpaši šai filmai. Lielākoties visu filmu caurauž viens skaņdarbs Lux Aeterna, kas veidots vairākos aranžējumos. Skaņdarbs ir kā punkts uz „i”, lai šī filma sagādātu neskaitāmi daudz izjūtu. Augstie un reizē arī zemie stīgu instrumentu toņi savijas kopā ar modernām dīdžeju skaņām.. Mūzika un skaņas filmu lieliski papildina, jo mūzikas skaņas ir veidotas tā, ka augstākās skaņas skan brīžos, kad epizodē notiek kas krass, piemēram, kliedziens. Ainas kuras skatītājiem ir emocionāli smagas, mūzikas ir sevišķi agresīva, tā palielinot emocionālo diskomfortu un haosu. Mūzika mainās arī līdz ar gadalaikiem. Piemēram, vasarā mūzika ir klusa kā prelūdija notikumiem.
Secinājumi
Noskatīties šo filmu noteikti, varētu ikvienam, ne tikai tādēļ, lai saprastu ko narkotikas nodara cilvēkiem un viņu sapņiem, bet arī tādēļ, lai izbaudītu fantastiskus režisora darba augļus un neatkārtojami skaistu un emocionālu mūziku. Tas, ka filmā attēloti četru cilvēku likteņi, neļauj iezagties garlaicībai.
Šo filmu noteikti jāredz arī netradicionālie kadrējumi un rakursi, nemitīgi mainīgie tēli, pārsteidzošais vienkāršums, cilvēciskās vājības. Pēc šīs filmas nosaktīšanās, noteikti vēlos noskatīties arī citas šī režisora filmas.
Manuprāt, laba filma ir tāda, pēc, kuras nosaktīšanās, tā vēl kādu laiku, liek par sevi atcerēties, vai pārvērtēt kādas lietas vai notikumus savā dzīvē. Šī, noteikti bija tieši tāda filma, taču pēc šī filmas noskatīšanās, jutu, tādu, kā - nelabuma ‘’pēcgaršu’’. Taču iespējams, tāds arī ir bija režisora mērķis.
…
