Vai likumdošana šobrīd pieļauj eitanāziju? - Pujata kungs, kā vērtējama eitanāzija no garīgā viedokļa?
Jānis Pujats: - Cilvēks savu dzīvību nesaņem pats, drīzāk to saņem kā dāvanu no Dieva caur saviem vecākiem. Līdz ar to viņam patiesībā nav tiesību to patvaļīgi izbeigt tādā vai citādā veidā. Ja jau civilie likumi aizliedz nogalināšanu, tad Dieva likums: tev nebūs nokaut, jau sen ir zināms un attiecināms arī uz šādiem gadījumiem. Cilvēkam jādzīvo līdz laikam, kamēr Dievs viņu aicinās pie Sevis. Dievs labāk zina, kādā veidā un kad. Dažkārt tā stunda neatnāk viegli, ir slimības, taču smagākos gadījumos ciešanas var atvieglot ar zālēm, un to lietošana nav pretrunā ar morāli.
- Vai ārstiem šobrīd veikt eitanāziju kādam pacientam būtu izdevīgi?
G. Lasmanis: - Tas būtu pilnīgi pretrunā ar medicīnas biznesu, jo šobrīd slimnīca par katru gultas dienu saņem noteiktu naudas summu, tā ka medicīnas iestāde nav ieinteresēta pacientu agrāk izrakstīt mājās.
- Es nesen lasīju kādu interesantu viedokli, proti, ja jau dzīvība ir Dieva dāvana, tad to var atdot arī dāvinātājam atpakaļ.
J. Pujats: - (Smejas.) Dažkārt no dāvanas vienkārši nav pieklājīgi atteikties. Bet es domāju, ka dzīvība tomēr ir īpaša, tā ir iekārtots, ka cilvēki dzimst un mirst, un neviens neprasa, kur un kad katram piedzimt. Domāju, ka pašnāvība vispār nav pieļaujama. Ja ir ļoti smagi, tad, protams, ir jāizmanto pretsāpju līdzekļi. Piemēram, Svētās Terēzijas, kas pati nomira no smagas plaušu vainas, autobiogrāfijā lasām, ka viņa brīdinājusi, lai slimniekiem netiktu atstātas tādas zāles, kuras viņi varētu izmantot kā pašnāvības līdzekli. …
