Ievērojot privātpersonas tiesību ievērošanas principu un procesuālās ekonomijas principu, Senāts uzsvēra, ka var būt gadījumi, kad vienā pieteikumā var atļaut apvienot prasījumu par konkrē¬ta publisko attiecību elementa (piemēram, priekšnoteikuma esības) konstatēšanu un tāda labvēlīga administratīvā akta izdošanu, kura izdošana ir atkarīga no šī konstatējuma, kā tas bija noticis konkrētajā lietā. Apvienojot vairākus pieteikumus vienā prasījumā var tikt ievērots procesuālās ekonomijas princips, nodrošinot lietas ātrāku izskatīšanu, mazinot tiesu noslogotību, var tikt atzīts par legimitīvu mērķi Satvermes 92.pantā noteiktajiem ierobežošanas gadījumiem. Tāpat tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt ierobežotas, lai nodrošinātu tiesu darbības efektivitāti, vērsties tiesā nav absolūtas tiesības. Šīs tiesības var tikt ierobežotas tiktāl, ciktāl tās netiek atņemtas pēc būtības. Kaut arī tiesības griesties tiesā šajā gadījumā tiek ierobežotas, apvienojot pieteikumus vienā prasījumā, nevar teikt, ka procesuālās ekonomijas principa rezultātā personai vispār nav iespējas griezties tiesā.
Secinājumi
1. No Satvermes 92.panta noteiktajām tiesībām uz taisnīgu tiesu izriet procesuālās ekonomijas princips, kurš nosaka, ka tiesnesis izspriež lietu tik ātri, cik vien iespējams, personai, kas piedalās lietā, ir jāievēro likuma vai tiesas noteiktie procesuālie termiņi.
2. Procesuālās ekonomijas princips var izpausties, kā vairāku tiesas pieteikumu apvienošanu vienā prasījumā, lai uzlabotos prasījuma izskatīšanas kvalitāte, un būtu efektīvāka tiesu sistēma, mazinot tiesu noslogotību, tajā pat laikā, katra pieteikuma iesniedzējs tiesas procesā var iesniegt tādus pierādījumus, kurus uzskata par nozīmīgiem konkrētajā lietā, neatkarīgi no pārējiem pieteicējiem, tādā veidā nezaudējot tiesas uz taisnīgu tiesu.
3. Tiesa pēc saviem ieskatījumiem atbilstoši procesuālās ekonomijas principam var paplašināt pieteikuma prasījumu, tādā veidā nodrošinot, ka pieteicējam atkārtoti nav jāvēršas tiesā.
4. Ievērojot procesuālās ekonomijas principu nepieciešams pārliecināties par to, vai tas neierobežo citu principu ievērošanu, jo var gadīties, ka ievērojot konkrēto principu var tik ierobežots cits tiesību princips, tāpēc nepieciešams noteikt „balansu” tā, lai ievērojot vienas tiesības, personai netiktu ierobežotas citas tiesības.
…
