Nobeigums
Lai gan dažādi simboli, mītiskie tēli, atsauces no pasaules literatūras un mūzikas mantojuma caurvij M. Bulgakova darbu visā tā garumā, bet zināmā mērā romānu “Meistars un Margarita” ir iespējams saukt par arī par vēsturisku romānu, jo tas ir bagāts ar precīzām Padomju Savienības un ikdienas dzīves detaļām un lieliski atspoguļo laikmeta garu. Par cik valdības centieni likt Bulgakovam atteikties no saviem uzskatiem bija neveiksmīgi, romānu “Meistars un Margarita” var uzskatīt par daudz patiesāku Maskavas 30.gadu dzīves atspoguļotāju, kā daudzu citu tā laika socreālistu darbus. (7, 38.lpp.) Komiski satīriskie elementi savukārt romānu ieliek vienā kategorijā ar tādiem pazīstamiem 20.gadu beigu darbiem kā [Ilfa un Petrova] „Divpadsmit krēsli” un „Zelta teļš”, taču tā filozofiski alegoriskā ievirze padara to par unikālu Padomju literatūras fenomenu. (6, 2.lpp) Unikāls ir arī pats Jerušalajimas iekļaušanas fakts – Bulgakova laikabiedru nenovērtēts, bet vēsturiski izcils laiks. Tas iezīmēja kristietības dzimšanas laiku un ebreju kultūras tālāko sintēzi ar helēnismu un islāmu, kas no mūsdienu civilizācijas attīstības viedokļa ir svarīgākie ebreju vēstures aspekti. Neiespējami ir pārvērtēt ebreju praviešu lomu cilvēces vēsturē, liekot pamatus mūžīgiem sabiedrības morāles un ētikas principiem. (17) Lai gan Jerušalajimas nodaļas stāsta par ļoti seniem, ar Padmju Savienības realitāti absolūti nesaistītiem notikumiem, problēmas, ar kurām saskaras abi romāna centrālie tēli – Meistars un Ješua – ir pārsteidzoši līdzīgas. Abu vārda brīvību, kas saistīta ar reliģiski filosofiskiem uzskatiem, apspiež augstākstāvošā vara. “(…) ikviena vara ir vardarbība pret cilvēkiem, un pienāks laiks, kad nebūs ne cēzaru, ne citas varas. Cilvēki ieies patiesības un taisnīguma valstībā, kur vispār nekāda vara nebūs vajadzīga” (2, 33. lpp.) - ir Ješua pārliecība un Bulgakova ticība. Konflikts starp viņu un padomju varu kavēja Bulgakova talanta atzīšanu un lielā mērā kļuva par viņa dzīves traģēdiju. Mihaila Bulgakova slavenākais romāns „Meistars un Margarita”, kam viņš veltīja pēdējo savas dzīves desmitgadi un kurā pārdabiskais mijas ar neizpušķotu Maskavas realitāti, cenzoru acīs bija vistiešākais literārais noziegums. Šī un daudzu citu iemeslu dēļ romāns palika nepublicēts līdz pat 1967.gadam, ilgi pēc autora nāves, taču līdz pat mūsdienām tas nezaudē savu aktualitāti.
Tēzes
1. Mihails Bulgakovs ir viens no nozīmīgākajiem krievu rakstniekiem, kuru, tāpat kā daudzus citus dižos māksliniekus, slava piemeklēja tikai pēc nāves.
2. Bulgakova ģimenes fonam un izteikti reliģiskajai audzināšanai bija izšķiroša nozīme viņa tālākajam dzīves konfliktam ar padomju varu.
3. Mihails Bulgakovs romānā „Meistars un Margarita” savas daudzveidīgās intereses ir savienojis ar Maskavas 20. - 30. gadu skarbo realitāti. Romāns pauž autora morāles un ētikas uzskatus.
…
