Māksla renesanses laikā

Renesanse - laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, kas raksturojams ar spožu zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukumu.
Itālijā no 14. līdz 16. gs.
Citās valstīs no 15.gs. beigām līdz 16.gs. vidum.
Plašākā nozīmē ar Renesansi saprot vērtību sistēmas maiņu ap 14.gs.

Cilvēks – mākslinieciskā atveidojuma galvenais objekts.
Māksliniecisko tēlu pretstats viduslaiku palaknajām formām.
Cilvēka ķermeņa anatomiskās studijas
Kailķermeņa atgriešanās mākslas pasaulē.
Daba kā paraugs.
Interese par mitiloģiskajiem, literārajiem tematiem kā sadzīves objektiem.
Mākslas iedalījums: 1.arhitektūrā 2.tēlniecībā 3.glezniecībā 4.lietišķajā mākslā.
Manierisma tendenču attīstīšanās.
Liela nozīmē mākslā – pareizi attēlota perspektīva.

Izstrādā mācību par perspektīvu.
Kailas figūras attēlojums.
Apaļskulptūras stabils nostatījums.
Jauna gleznošanas maniere – objektu „aizplīvurošana”
Tiek izgudrotas eļļas krāsas
Ieviesta stājglezniecība
Portreta kā žanra ieviešana Eiropas glezniecībā.
Rūpīgs sīkdetaļu attēlojums un krāsu bagātība.
Tiek pētīti krāsu, veidošanas masu sastāvi, optikas likumi un apdares tehnikas paņēmieni.
Māksla netiek nošķirta no zinātnes, tās drīzāk ir cieši saistītas.…