Astma
Astma ir difūza elpceļu iekaisuma slimība, kuras cēlonis ir bronhu konstrikcija, sakarā ar kaitīgajiem faktoriem – dzīvnieku spalvām, ziedputeksņiem, tabakas dūmiem, aukstu gaisu. Simptomi ietver – dyspnoe, krūšukurvja sapes un „čīkstēšanu krūšukurvī”. Astmas diagnostika balstīta uz slimības vēsturi, fiziskām aktiviātēm un plaušu funkcionālo testu. Ārstēšana ietver izraisoso faktoru novēršana un zāļu terapija, vairāk pielieto - agonistus un inhalējamus kortikosteroīdus. Prognoze ir laba pielietojot ārstēšanu. Lielākajā daļā gadījumu astma ir saistīta ar atopiju – paaugstinātu jūtīgumu pret ārējās vides alergēniem un Ig E producēšanu.
Slimniekiem ir neprognozējamas smagas elpas trūkuma, klepus un svilpjošu trokšņu lēkmes, ko izraisa pēkšņa bronhospazma. Laikā starp lēkmēm pacientam parasti nav simptomu, dažkārt ir hronisks bronhīts vai konstatē cor pulmonale. Ilgstoši slimojošiem var iestāties nerimstošu lēkmju periods – status astmaticus, kas var būt fatāls. Dažkārt lēkmes izraisa alergēns, ar kuru slimnieks iepriekš bijis sensitizēts, dažreiz alergēnu nekonstatē. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā rietumu pasaulē ir ievērojami paaugstinājusies saslimstība ar astmu.
Astmu trdicionāli iedala 2 galvenajos tipos – alerģiskajā un nealerģiskajā. Alerģisko astmu izraisa I tipa hipersensitivitātes reakcija uz kādu ārējās vides alergēnu. Šim tipam ir subtipi – atopiskā astma, arodastma un alerģiskā bronhopulmonārā aspergilloze. Pēdējā apzīmē elpceļu kolonizāciju ar Aspergillus organismiem, kam seko Ig E pastiprināta ražošana. Nealerģisko astmu izraisa dažādi neimūni mehānismi – aspirīns, plaušu infekcijas (īpaši vīrusu), aukstums, ieelpoti kairinātāji, stress, fiziska slodze. Pēc citas klasifikācijas mehānismi var būt dažādi, ietverot gan alerģisku, gan nealerģisku reakciju. Piemēram, slimniekam ar alerģisko astmu ir lielākas iespējas bronhospazmas attīstībai pēc saskares ar nealerģisko astmu izraisošiem aģentiem.
…
