Francijas politika 16.-18.gadsimtā

Indriķis IV (1589-1610, valdīja.)

• Indriķis IV atjaunināja absolūto valdnieka varu. Ģenerālštatus vairs nesasauca, saviem nolūkiem izmantoja parlamentus un provinciālštatus.
• Indriķis bija veikls vadonis, miera laikā taisns, labsirdīgs valdnieks, kas labprāt patika tautai un jo labprāt padevās viņa rīkojumiem.
• Pēc postošiem kariem Indriķis IV centās savest valsti kārtībā. Īpašu uzmanību pievērsa zemkopībai un lopkopībai, pievērsa vērību rūpniecībai un finansu sakārtošanā, jo Francija izdeva milzīgas summas greznumlietās, cēla tautas labklājības līmeni. Lika pamatus greznumlietu rūpnīcai.
• Ārpolitikā Indriķis IV pieturējās pie uzskata, ka Francijas galvenie ienaidnieki ir Hābsburgu pārvaldītās valstis, t.i., Spānija un Austrija kopā ar Vāciju.




Ludviķis XIII(1610-1643)

• Luijs XIII pie varas nāca 9. gadu vecumā, varu pārņēma viņa māte Marija Mediči. Sākās juku laiki, tika atjaunoti ģenerālštati, bet tas neattaisnoja savu ticību, jo starp tajā 3 esošjām kārtām valdīja nesaskaņas.(Priviliģētās kārtas, muižniecība un garīdzniecība.)
• Pilngadību saniegušais Luijs izrādījās ļoti slinks, tāpēc pie varas tika aicināts Kardināls Rišaljē.
…