Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
  • Vai tas, ko radījis cilvēks, ir nozīmīgāks par dabā esošo?

     Novērtēts!

    Eseja3 Filosofija

3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:678425
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.02.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  Žana Žaka Ruso filozofiskās domas par cilvēka radīto un dabu    4
3.  Frīdriha Nīčes filozofiskie uzskati saistībā ar cilvēka darbībām, kas negatīvi ietekmē pasaules kopainu    5
4.  Mans uzskats par tēmu- vai tas, ko radījis cilvēks, ir nozīmīgāks par dabā eksistējošo?    6
5.  Izmantotā literatūra    7
Darba fragmentsAizvērt

Mūsdienās jebkurš veselīgi domājošs cilvēks ir spiests aizdomāties par šo tēmu. Informācija visiem pasaules iedzīvotājiem nogādā jaunas ziņas, piemēram, par to, ka zinātnieki veic pētījumus un eksperimentus, lai nākotnē varētu visus cilvēka dzīvībai nepieciešamos orgānus aizstāt ar mākslīgiem orgāniem. Cilvēks mūsdienās tiek pielīdzināts tehniskai iekārtai, kurai nepieciešams nomainīt rezerves daļas ilgākai dzīvei. Jebkuru cilvēku, kurš ir informēts par mūsdienu zinātnes attīstību un iespējām, nomāc jautājums- vai tas, ko radījis cilvēks, ir nozīmīgāks par dabā eksistējošo? Šajā referātā es tam rodu atbildi gan divu filozofu skatījumā, gan manā personīgajā skatījumā.

Žans Žaks Ruso (Jean-Jacques Rousseau) bija franču apgaismības laikmeta radikālā spārna piekritējs, viens no izcilākajiem Voltēra sekotājiem un tai pat laikā viņa pretiniekiem. Žana Žaka Ruso uzskati bieži atšķīrās no lielā vairuma apgaismības filozofu skatījuma, viņš pirmais no sava laika filozofiem skaidri un nepārprotami uzstādīja galveno apgaismības laika pamatdomu – dabas un kultūras attiecības.
Savā nelielajā filozofiskajā darbā „Pārdomas par zinātnēm un mākslām” uz jautājumu par to, vai zinātņu un mākslas atdzimšana sekmējusi tikumu pilnveidošanos, Ruso atbild noliedzoši: viņaprāt zinātņu un mākslu attīstība ir tieši sekmējusi netikumības vairošanos. Līdz ar zinātņu un mākslu attīstību, vairojas tiekšanās pēc greznības, kam seko tikumu pagrimums. Ruso skaidri redzēja, ka zinātnes un mākslas rodas no dīkdienības, tās ir dīkdienības ikdienišķais uzturs. Ruso ļoti smagi apsūdzēja civilizāciju, kas viņaprāt ir pilnīgā pretrunā ar tikumību – civilizācija nepadara cilvēku nedz labāku, nedz laimīgāku. Ruso izteicās ļoti skaidri: „Jo vairāk izsmalcinās zinātnes un mākslas, jo vairāk izvirst mūsu dvēseles.”…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1139533
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties