Filosofija

Nāvessods ir viens no senākajiem krimināltiesību institūtiem cilvēces vēsturē, jau senatnē tas iekļauj iebiedēšanas un sodīšanas funkciju. Nāvessods ir tiesiski pamatota ieslodzītā nogalināšana kā sods par nopietnu noziegumu – pamatā par slepkavību vai valsts nodevību. Latvijā šādi nāvessodi nepastāv. Kopš homo sapiens pastāv kā suga, pastāv arī nāvessods. Tiesa akmens laikmetā pret kopienu noziegušos indivīdu nevis nogalināja, bet gan izraidīja, kas bija līdzīgs nāvessodam. Nāvessodu pastāvēšana visus šos gadu tūkstošus bija racionāli argumentēta, un pašsaprotama likās doma likvidēt ļaunumu. (Ļaunumu nevar uzveikt ar ļaunumu.) Jau kopš cilvēces attīstības sākuma nāvessods kā soda veids pastāv dažādās izpausmes formās – sākot no asinsatriebības līdz pat nāvessodam klasiskajā izpratnē, kā tas ierasts pašlaik.