Vēdas – (sanskr. val. vēda – zināšanas, dievišķas zināšanas vai patiesība) – senākie hinduistu Svētie raksti, himnas.
Dievu vajadzības Indijā sakrita ar viņu pielūdzēju vajadzībām, un lūdzēju pienākums bija līdzās dieviem veikt attīrīšanās vai godināšanas rituālus. Piem. lūdzējiem vajadzēja apmazgāt pēdas, skalot muti, iesmaržoties, ziedot dieviem, ziedot ugunij, upurēt. Vispirms lūdzēji izrādīja dieviem cieņu, tad izteica lūgumus un visbeidzot piedalījās dievišķajā maltītē, – visas šīs darbības norisinājās himnu jeb vēdu dziedāšanas un rituālās mūzikas pavadībā. Vēdu rituāli bija jāveic trīs reizes dienā, citāda rituālā dienas kārtība bija svētku reizēs. Vēdu rituālos piedalījās četri galvenie priesteri: Hotars (himnu lasītājs, dievu aicinātājs piedalīties rituālā), Adhvarju (upurētājs), Udahtars (himnu dziesmu izpildītājs), Brahmans (vecākais priesteris, kurš raugās, lai rituāls tiktu izpildīts pareizi). Kā viens no vēdu rituāliem bija vēdu lasīšana ūdenī stāvošiem dievlūdzējiem pēc peldes Gangā. Šis rituāls tiek veikts vēl mūsdienās.
Agni, Vāju un Sūrja
Ar Vēdu rituālu tiek pielūgta dievu triāde:
1. Agni – Uguns un upurēšanu dievs. Vēdās teikts – ‘’Lai Agni, kuru cildinājuši gan senie, gan mūsdienu gaišreģi, šeit ir dievu vadonis’’ un - ‘’caur tevi viss dzimst”.
2. Vāju – Vēja dievs.
3. Sūrja – Saules dievs.…
