Lai mērķtiecīgi un pareizi izmantotu dabas resursus, mūsu rīcībā ir jābūt nepieciešamai informācijai par to ķīmisko sastāvu. Tādu informāciju iegūst, veicot ķīmisko analīzi. Ja sastāvdaļas ir elementi, tad runa iet par elementāranalīzi. Ja tās ir vielas tad analīze sniedz informāciju par molekulāranalīzi. Iegūstamā informācija var būt kvalitatīva un kvantitatīva. „Kvalitatīvā analīze noskaidro analizējamā objekta sastāvdaļas. Veicot kvantitatīvo analīzi, iegūst informācijau par šo sastāvdaļu daudzumu. Ir pieņemts teikt, ka ar kvalitatīvās analīzes metodēm sastāvdaļas, resp., tām atbilstošos elementārobjektus pierāda (identificē, pazīst), bet ar knavtitatīvās analīzes metodēm nosaka sastāvdaļu, resp., atbilstošo elementārobjektu daudzumu.” [1.7]
„Dinamiskos apstākļos, t.i., norisot ķīmiskajām reakcijām, rezultāti ir atkarīgi no tā, kurā laika momentā analīze tika izdarīta. Atkārtojot analīzi pēc noteiktiem laika sprīžiem, var izsekot procesa norisei. Šādi iegūti dati ļauj regulēt tehnoloģisko procesu gaitu visdažādākajās ražošanas nozarēs. Tā ir dinamiskā analīze.
Cietu vielu veidotie ķermeņi bieži vien ir nehomogēni( neviendabīgi). To sastāvdaļas var būt atdalītas cita no citas ar robežvirsmā. Tādas sastāvdaļas sauc par fāzēm. No fāzēm sastāvošu ķermeņu analīzei lieto fāžu analīzes metodes. Dažādu elementārobjektu sadalījums fāzes virsmā tiek noskaidrots ar virmas lokalanalīzes metodēm.
Struktūranalīze nosaka atomu, molekulu un jonu izvietojumu kristālrežģī. Tā arī sniedz informāciju par atomu izvietojumu organisko vielu molekulās.…