Dinas tēls Raiņa lugā "Jāzeps un viņa brāļi"

5. cēlienā par pastrādāto zvērību Jāzeps ir gatavs piemērot brāļiem viņu pašu likumus ar vārdiem: Tiek tiem viņu likums. Šajā situācijā Asnate norāda uz paša Jāzepa īsto pamatdabu: Taisnība tev tā:/Tik piedot, apžēlot! Tik viens nau dots tev - Dina./Dēļ tās tu apgriez visu pasauli.
Jāzeps sarunā ar Asnati saka: Neviens man neļauj mani, - Dina viena. Šeit redzama atšķirība starp Asnati un Dinu, jo Asnate vēlējās Jāzepu piesavināties, bet Dinai nevajadzēja Jāzepu kā īpašumu, jo mīlestībai īpašumtiesības nevajag. Kad Jāzeps paziņo, ka Dinā dzīve, un viņš pret dzīvi liek dzīvi, Asnate ir gatava doties prom, un viņas neapmierinātību izsaka arī viņas pēdējā frāze: Riebj man vara. Pie saviem brāļiem Jāzeps vēršas ar izmisumu: Jūs vairāk kāvāt! asnīs izšķaidījāt/No dzīvām miesām gabalus kā suņi,/No Dinas! Simons tikai vienaldzīgi attrauc: „Ak, tā nieka skuķa!”, kas paliecina Simona cietsirdību un nežēlību attiecībā uz Dinu.
Lai gan Dina kā persona aktīvi piedalās tikai lugas sākumdaļā, viņas ietekme uz lugas sižetu, precīzāk, Jāzepa jūtām un darbību ir jūtama pastāvīgi, jo atmiņas par Dinu Jāzepam ir spilgtas un tuvas, sava veida patvērums no vientulības un izmisuma.
…