Patērētāju vajadzības, iedalījums, izpētes metodikas

PATĒRĒTĀJU VAJADZĪBAS
Primārās vajadzības – fizioloģiskās, tās ir iedzimtas (vajadzības cilvēka izdzīvošanai – pēc barības, ūdens, siltuma, atpūtas).
Sekundārās vajadzības – tās ir psiholoģiskas (pēc veiksmes, cieņas, varas, piederēt kādam).
Sekundārās vajadzības tiek iegūtas ar dzīves pieredzi, līdz ar to tās katram cilvēkam atšķiras vairāk nekā fizioloģiskās, jo cilvēku pieredze ir atšķirīga.
Vajadzības nav iespējamas tieši novērot, izmērīt. Par to eksistenci var spriest tikai pēc cilvēku uzvedības. Kad cilvēks izjūt vajadzību, tā pamodina viņā mērķtiecību. Kad cilvēks sasniedz mērķi, viņa vajadzība ir apmierināta, daļēji apmierināta vai neapmierināta. Apmierināta vajadzība noņem spriedzi, taču pēc tam rodas jaunas vajadzības.
Zinātnieku domas par cilvēku rīcības motivāciju ir atšķirīgas. Par vajadzībām iepazīsimies ar amerikāņu zinātnieka A. Maslova teoriju „kāpēc cilvēkus virza noteiktas vajadzības noteiktā laikā”. Viņš ir izveidojis vajadzību hierarhisko sistēmu piramīdas veidā.
Ir vairākas vajadzību klasifikācijas. Amerikāņu zinātnieks A. Maslovs vajadzības sakārtojis pēc to apmierināšanas kārtības, tas ir, vajadzības izkārtojis hierarhiski (spēcīgs izkārtojums no zemākās pakāpes līdz augstākajai). Katra nākamā vajadzība kļūst aktuāla tikai tad, kad minimāli apmierināta zemākā līmeņa vajadzības. Veidojas vajadzību kāpnes, pa kurām cilvēks cenšas sasniegt vajadzību piramīdas virsotni.
Katra personība ir individuāla un unikāla. Tās atšķiras ar to, kurš līmenis katram cilvēkam ir pats svarīgākais. To nosaka personības veidošanās process un apkārtējā vide. Visiem cilvēkiem viens nosacījums vajadzību apmierināšanai ir vienāds – dienā ir 24 stundas. Tam, kas mums ir svarīgākais, mēs laiku atrodam vienmēr, tam, kas mazāk svarīgs, mums laika nepietiek.
…