Ievads
Katra dzīva organisma darbība un procesi organismā ir pakļauti savam ritmam, un ritms ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Bioloģiskais ritms ir novērojams visur – visvienkāršāko vienšūnas organismu dzīvības norisēs, dzīvnieku populāciju skaita izmaiņās, koku gadskārtu platumā, pat t.s. bioloģiskajās katastrofās, kas var ilgst vairākus desmitus gadu.
Šajā darbā tuvāk tiek pētīta viena no bioloģisko ritmu – Mēness ritmu ietekme uz cilvēku. Jau mūsu seņči vērojuši Mēness fāžu ietekmi uz dzīvo dabu un sekmīgi to izmantojuši savā praksē. Tā piemēram, pirms iet uz mežu, lai nocirstu koku šūpuļa līkstij vai cirvja kātam, latviešu zemnieks novēroja Mēness fāzi un tikai labvēlīgajā fāzē cirta vajadzīgo koku.
Šodien vislabāk ir izpētīta Mēness ciklu iedarbība uz augiem un dzīvniekiem, mazāk – uz cilvēku. Tādēļ šis pētījuma darbs ir veltīts Mēness ritmu ietekmei uz procesiem cilvēka organismā.
Mūsu pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai roku nagu augšanas ātrums ir atkarīgs no Mēness fāzes, kurā nagi ir griezti pēdējo reizi.
Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti sekojoši darba uzdevumi:
1. Veikt literatūras apkopošanu un analīzi par nagu augšanu un to ietekmējošajiem faktoriem;
2. veikt regulāru rokas pirkstu nagu griešanu ikvienas Mēness fāzes pirmajā dienā divu mēnešu garumā;
3. veikti nagu garuma mērījumus pirms kārtējas nagu griešanas.
1. Literatūras apskats
1.1. Āda
Āda ir ķermeņa audu sega. Pieaugušam cilvēkam ādas kopējais laukums 1.5 līdz 2 m2. Ādā atrodas matu saknes, sviedru un tauku dziedzeri. Diennakts laikā caur ādu izdalās ūdens, hlorīdi, pienskābe un slāpekli saturošas vielas.
1.1.1. Ādas uzbūve
Āda attīstās no diviem aizmetņiem. Ādas epitēlijs jeb epiderma veidojas no ektodermas, bet ādas saistaudi jeb derma – no dermatoma mezenhīmas. Embrioģenēzes trešajā mēnesī no ādas epitēlija veidojas matu, nagu un dziedzeru aizmetņi.
Ādas biezums dažādās ķermeņa daļās ir atšķirīgs – no 0.5 līdz 5mm. Ādu ar dziļākiem audiem saista zemāda.
…
